Plānots, ka pirmizrādi būs piedzīvojusi Lailas Pakalniņas Ausma, Viestura Kairiša Melānijas hronika, Dāvja Sīmaņa Pelnu sanatorija un Renāra Vimbas Es esmu šeit. Tik tikko uz lielajiem ekrāniem ir nonākusi Māra Martinsona Romeo n' Džuljeta.
Pa Pa. Kas uzvarēja?
Tikmēr citās kategorijās dalībnieku un spriedzes netrūka - par Lielā Kristapa balvām kopumā sacentās gandrīz 100 spēles īsfilmu, dokumentālo filmu, dokumentālo īsfilmu, dokumentālo televīzijas filmu un animācijas filmu. Par svētdien, 25. oktobrī, kinoteātrī Kino Citadele notikušās ceremonijas galveno varoni kļuva režisores Ināras Kolmanes dokumentālā filma Ručs un Norie, kas vēsta par divu eksotisku pasauļu sastapšanos - antropoloģijas maģistrantūras studenti Norie Curutu no Japānas un vienu no vecākajām suitu sievām Mariju Steimani, sauktu par Ruču, no Latvijas.
Šis stāsts triumfēja četrās kategorijās - Labākā dokumentālā filma, Labākais scenārija autors (Ināra Kolmane), Labākais dokumentālās filmas operators (Andrejs Verhoustinskis) un Labākais dokumentālās filmas režisors (Ināra Kolmane). Par labāko spēles īsfilmu tika nosaukta Pa Pa, kurā no cietuma atgriezies tēvs cenšas atjaunot attiecības ar savu dēlu. Pie Lielā Kristapa tika arī tās režisors Valērijs Oļehno un aktieris Andris Keišs. Savukārt viņa Jaunā Rīgas teātra kolēģe Guna Zariņa saņēma balvu par lomu spēles īsfilmā Normāli cilvēki.
Baņķieris un arhitekte
Divus Lielos Kristapus ieguva režisores Ievas Ozoliņas dokumentālā filma Mans tēvs baņķieris par mežonīgajiem deviņdesmitajiem - kategorijā Labākā debijas filma un Labākais montāžas režisors (Linda Olte). Šim darbam tika pasniegta arī laikraksta Diena speciālbalva par personisko un aizraujošo vēstījumu. Par labāko dokumentālo īsfilmu tika izvēlēti Kurši, kuru ir veidojuši režisori brāļi Raitis Ābele un Lauris Ābele. Šī gada Latvijas Nacionālajā filmu festivālā tika radīta arī atsevišķa kategorija televīzijas dokumentālajām filmām, no kurām par labāko kļuva Arhitektes kaislība. Zaiga Gaile.
Par labāko animācijas filmu Lielā Kristapa balvu saņēma režisora Jāņa Cimmermaņa Tornis, kurā slavenās Animācijas brigādes vīri dodas glābt šķībo Pizas torni, kas bija sācis «biedējoši krakšķēt» un ko tūristi metušies turēt pašu spēkiem. Par labāko animācijas filmas režisoru šajā vakarā tika nosaukts Edmunds Jansons par Roņu salu. Tās uzmanības centrā ir pelēka jūra, kuras vidū atrodas pelēka sala, uz kuras savu pelēko dzīvi dzīvo pelēki mednieki. Tāds, lūk, pelēks stāsts atnesa balvu tā radītājam.
Ikgadējie svētki
Festivāla Lielais Kristaps balva par mūža ieguldījumu Latvijas kino mākslā šogad tika pasniegta izcilajam operatoram Mikam Zvirbulim (dz. 1937), kurš ir uzņēmis vairāk nekā 40 dokumentālo un mākslas filmu. To vidū ir Gunāra Pieša Kārkli pelēkie zied (1961), Leonīda Leimaņa Kapteinis Nulle (1964), Latvijas kultūras kanonā ietvertā Rolanda Kalniņa Elpojiet dziļi jeb Četri balti krekli (1967), Oļģerta Dunkera Klāvs - Mārtiņa dēls (1970), Jāņa Streiča Mans draugs - nenopietns cilvēks (1975), Vijas Beinertes Tās dullās Paulīnes dēļ (1979) un daudzi citi pazīstami darbi.
Labākos sešās filmu un 15 individuālā snieguma kategorijās noteica žūrija jeb Lielā Kristapa forums, kuru veidoja vairāk nekā 400 audiovizuālajā nozarē aktīvi strādājošo, profesionālo organizāciju un radošo savienību biedru (ar visu uzvarētāju sarakstu var iepazīties interneta vietnē www.diena.lv). Latvijas Nacionālo filmu festivālu kopš 1977. gada rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība. Šobrīd ir atjaunota tradīcija to rīkot katru gadu. «Tas vienlaikus ir gan izaicinājums, gan iespēja biežāk svinēt kopējus svētkus,» sacīja festivāla mākslinieciskais vadītājs Aigars Grauba.