Lai iekļūtu LOV labāk atalgoto sportistu A grupā, Eiropas čempionātā jābūt trijniekā, pasaules čempionātā - sešniekā vai Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā - trijniekā. Saprotams, skeletonists Martins Dukurs ar Vankūverā izcīnīto olimpisko sudrabu tik un tā nebūtu atstumts no treknākā pīrāga, taču tagad arī formāli viņš ir apliecinājis piederību LOV A grupai 2011./2012. gada sezonā. Par Martinu un arī viņa brāli Tomasu jautājumu ir vismazāk. Ģimenes uzņēmums strādā ar peļņu (lasi: medaļām), tāpēc skeletons acīmredzot būs galvenā cerība arī 2014. gada olimpiskajās spēlēs Sočos.
Bobslejisti Vinterbergā līdz LOV A normai neaizsniedzās, tomēr līdzjutējos iepludināja optimisma devu pēc viduvējā snieguma Pasaules kausa izcīņas sezonas pirmajās sacensībās Īglsā. Edgara Maskalāna 10. vieta it kā nebija peļama, taču Latvijas Bobsleja federācijas (LBF) viceprezidents Zintis Ekmanis pats ir uzsvēris, ka 10. vietas viņu neinteresējot. Vinterbergā Maskalāna četrinieks jau bija piektais, un, ja pagājušajā nedēļā būtu dalītas pasaules čempionāta medaļas, LOV sezonas uzdevums būtu izpildīts. Daži iebildīs, ka nevajadzētu pārspīlēt ar LOV plānu izbīdīšanu priekšplānā. Tam lielā mērā var piekrist, jo kam gan no ziemniekiem mēs dosim finansējumu, ja ne skeletonistiem, kamaniņniekiem un bobslejistiem? Tomēr prasībām arī ir jābūt.
Sezonas turpinājums solās būt interesants ne tikai no LOV prasību viedokļa. Kādas būtu mūsu vietas, ja startētu Jānis Miņins, - gan jau tas interesēs līdzjutējus līdz sezonas pēdējam startam.