Arī 12. Saeimā ir divi jaunpienācēji - Latvijas Reģionu apvienība un No sirds Latvijai -, kurām nebija tik ilgs pārbaudes laiks. Pārmaiņas būs arī prezidijā, kurā otrdien Solvitu Āboltiņu (Vienotība) Saeimas priekšsēdētājas amatā nomainīja Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK. Viņu ievēlēja ar 68 balsīm.
Par Saeimas priekšsēdes biedriem kļuva Gundars Daudze (ZZS), kurš saņēma pārliecinošu 92 deputātu atbalstu, un Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība). Par viņu balsoja 87 deputāti. Saeimas sekretārs būs Andrejs Klementjevs (Saskaņa), kuru atbalstīja 73 deputāti, bet sekretāra biedra amatā divu kandidātu konkurencē Gunārs Kūtris (NSL) pārspēja Ingu Biti (LRA) un ieņēma piekto vietu prezidijā.
Šī būs pirmā Saeima pēc neatkarības atjaunošanas, kurā vairs nestrādās bijušais Augstākās padomes deputāts Dzintars Ābiķis, bet tajā tomēr būs viens vai pat divi deputāti, kas balsoja par Neatkarības atjaunošanu, - Einārs Cilinskis, kā arī Aleksandrs Kiršteins ar «mīksto» mandātu (abi NA). Jaunajā Saeimā ir ievēlēti vairāki pieredzējuši pašvaldību vadītāji, ko uzsvēra arī Valsts prezidents, - tas dodot cerības par pašvaldību lomas palielināšanos. A. Bērziņš pateicās Vienotībai, Zaļo un Zemnieku savienībai un Nacionālajai apvienībai, ka tās izpildīja doto uzdevumu un līdz Saeimas sanākšanai vienojās par jauno valdību. Līdz ar to prezidents varēja oficiāli uzticēt tās veidošanu Laimdotai Straujumai (Vienotība), kura pirmo reizi ir ievēlēta arī Saeimā. Jau trešdien plānots parakstīt koalīcijas līgumu un aicināt Saeimu balsot par uzticību valdībai.
Taču premjera partijai Vienotība pirmā jaunās Saeimas diena ne tuvu nebija tik priecīga, kā varētu vēlēties. Pēc sēdes atklāšanas un Valsts prezidenta uzrunas sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa deputāti aicināja pagaidu Mandātu un iesniegumu komisiju atlikt Vienotības deputāta Dzintara Zaķa pilnvaru apstiprināšanu uz trim mēnešiem, kamēr tiesībsargājošās iestādes izvērtē Latgalē notikušo iespējamo vēlētāju balsu pirkšanu. Mandātu komisijas vārdā tās priekšsēdis Ainars Latkovskis (Vienotība) informēja, ka Saeimai ir konstitucionāls pienākums apstiprināt visu ievēlēto deputātu pilnvaras. Savukārt Dz. Zaķis žurnālistiem sacīja, ka «tiesiskā valstī demokrātiju nevar veidot, balsoties uz baumām».
Arī Vienotības līdere S. Āboltiņa, kura līdz jaunās Saeimas spīkeres ievēlēšanai vadīja sēdi, nevarēja līdz ar pilnvaru beigām apsēsties līdzās kolēģiem, bet atstāja zāli, jo politiķei vēl nebija deputāta mandāta. Viņas partijas biedrs Jānis Junkurs izpildīja solījumu un pēc zvēresta nodošanas atteicās no mandāta, taču iesniegumā bija norādījis laiku, kad vēl deputātu pilnvaras nebija apstiprinātas. Tāpēc viņa iesniegums nebija spēkā, ko atklāja Latvijas Radio žurnālists Ivo Leitāns, kā sēdē informēja Mandātu komisija. J. Junkurs vēl nebija devies uz Honkongu, kur iegūtā darba dēļ bija gatavs «aizlaist vējā vēlēšanu kampaņā ieguldīto darbu», par ko pārsteigts bija Augusts Brigmanis (ZZS). Tāpēc dažas stundas vēlāk viņš sarūpēja jaunu iesniegumu, un S. Āboltiņa mandātu ieguva.
Pirmās Saeimas sēdes gaitā bija vēl dažas aizķeršanās. Deputātu zvērestu nodošana šogad gan ritēja raitāk nekā pirms trim gadiem un tikai nedaudziem parlamentāriešiem nācās to atkārtot divreiz. Ivars Zariņš (Saskaņa), kurš pirms trim gadiem solījumu deva kādas piecas reizes, šoreiz to no galvas norunāja pirmajā reizē. Taču Juris Viļums, kurš šajā Saeimā pārstāv Reģionu apvienību, tāpat kā 11. Saeimā, runāja latgaliski. Tā kā viņš jau bija brīdinājis S. Āboltiņu, tad sēdes vadītāja bija sagatavojusi informāciju par normatīvo bāzi, uz kuras pamata solījums jālasa latviešu literārajā valodā. J. Viļums atteicās to darīt, paziņojot, ka cer uz jaunās Saeimas priekšsēdētājas izpratni. Tā Saeima apstiprināja tikai 99 deputātu pilnvaras.
Dienas aptaujātie deputāti no Latgales gan neatbalstīja šādu izrādīšanos, kā atzina viens Latgales pārstāvis no citas partijas, uzsverot, ka ir jāizrāda cieņa kolēģiem un vēlētājiem un jārunā latviešu valodā. Taču drīz vien J. Viļums vairs nebija uzmanības centrā, jo Mandātu komisija nobalsoja par J. Viļuma pilnvaru apstiprināšanu. Tas gan, dažuprāt, varot radīt pretrunīgi vērtētu precedentu. Daži deputāti juristi arī izteica šaubas, vai pagaidu Mandātu komisija var lemt par deputātu rotāciju gadījumos, kad kāds deputāts noliek mandātu, jo Kārtības rullī šī kompetence ir paredzēta pastāvīgajai Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijai.
LRA līderis Mārtiņš Bondars nebija apmierināts, ka viņam nedeva iespēju uzstāties pirms Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanām, jo debates nenotika. M. Bondars Dienai atzina, ka vēlējies tikai I. Mūrniecei pavaicāt: «Kas jūs esat? Par ko iestājaties? Kā vadīsiet Saeimu?» Uz šiem jautājumiem I. Mūrniece vēlāk atbildēja preses konferencē, kas gan nebija sevišķi plaši apmeklēta. Viņas prioritāte būs Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un Saeimas prestiža celšana, kā arī jaunas institūcijas - analītiskā dienesta - izveidošana, kas varētu vērtēt ārvalstu pieredzi. Taču jaunā Saeimas priekšsēde vēl neatklāja, kas strādās viņas birojā. I. Mūrniece pirms ievēlēšanas 11. Saeimā 16 gadu bija žurnāliste Latvijas Avīzē. Viņa ieguvusi tulkotājas izglītību Ekonomikas un kultūras augstskolā, mācījusies arī Latvijas Universitātē.