Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta direktore Dace Būmane skaidro, ka patlaban Eiropas Komisijā notiek darbs pie šādu vielu identificēšanas kritēriju un to ietekmes novērtējuma izstrādes, tāpēc par aizliegumam pakļauto vielu daudzumu ir pāragri spriest.
«Azolu grupas ķīmiskie savienojumi tiek izmantoti gan biocīdu, gan pesticīdu ražošanā. Patlaban tiek pārskatīta Eiropas Savienības (ES) stratēģija pret endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem, tai skaitā izvērtēta nepieciešamība grozīt arī citus ES normatīvos aktus, kas regulē ķīmisko vielu apriti. Runa ir par ķīmisko vielu rūpniecību kopumā,» skaidro D. Būmane.
Viņa arī uzsver, ka vēl nav pasakāms, cik daudzi no augu aizsardzības līdzekļu reģistrā fiksētajiem fungicīdiem varētu tikt izņemti, turklāt «fungicīdus pielieto graudaugu slimību ierobežošanai, bet graudaugu sējumos bites medu nevāc, tāpēc bites tas neietekmē». Savukārt Latvijas Biškopības biedrības pētniece Ineta Eglīte teic, ka «visa daba ir savstarpēji saistīta» un skaidro, ka bites veido t. s. bišu maizi no ziedputekšņiem, tāpēc var teikt, ka bites ietekmē fungicīdi. «Ir pētījumi, kas pierāda, ka tie ietekmē bišu maizes veidošanās procesu - nomāc vajadzīgos raugus.» Tāpat I. Eglīte norāda, ka rezultātā bitēm notiek izmaiņas organismā, kuru dēļ bites vairs nevarot pietiekami labi cīnīties ar slimībām.