Drūms sapnis
Bijušais energofirmas JUKOS vadītājs, Kremļa nežēlastībā kritušais Mihails Hodorkovskis savā rakstā, kas publicēts portālā Daily.rbc.ru, iezīmē drūmu scenāriju, kādu piedzīvos Krievija, ja turpinās pašreizējo izolacionisma politiku. Viena no «uzburtajām» ainām paredz arī izbraukšanas aizliegumu pastiprināšanu.
«2035. gads. Krievija jau divdesmit gadu atrodas aukstā kara stāvoklī ar Rietumiem. Budžeta tēriņi valsts aizsardzībai pieauguši līdz 30% no iekšzemes kopprodukta. Izbraukt no valsts aizliegts ne tikai iekšlietu sistēmas un specdienestu darbiniekiem, bet arī visiem, kuri strādā valsts uzņēmumos un budžeta iestādēs. Ir ieviesta valsts plānošana. Nevalstiskais sektors ekonomikā ir mazāks par 10%... Attīstās centrbēdzes tendences: atsevišķi Krievijas reģioni pamazām «pievelkas klāt» tiem pasaules reģioniem, kas pēdējos 20 gadus bijuši integrēti globālajā ekonomikā un strauji attīstījušies,» raksta ievadā slikto scenāriju iztēlojas M. Hodorkovskis.
Savukārt 18. jūnijā Valsts domē iesniegtais priekšlikums pilnībā atbilst Kremļa pēdējā laika politikai, kas vērsta uz dažādu ierobežojumu pastiprināšanu, lai pēc iespējas samazinātu ārvalstnieku ietekmi uz Krievijas iedzīvotājiem. Līdz šim tajā iekļāvās likums, kas lika kā «ārvalstu aģentiem» pārreģistrēties visām sabiedriskajām organizācijām, kas saņem kaut nelielus finansiālos grantus no ārzemēm.
Jauno likumprojektu «Par izmaiņām atsevišķos Krievijas Federācijas likumdošanas aktos, kas attiecas uz ierobežojumiem un aizliegumiem Krievijas Federācijas iekšlietu orgānos dienošajiem» iesniedzis Krievijas Liberāldemokrātiskās (Žirinovska) partijas deputāts Dmitrijs Nosovs.
Likumprojektā ierosināts aizliegt izbraukšanu uz visām ārvalstīm visiem Krievijas pilsoņiem, kuri strādā Krievijas Federācijas iekšlietu dienestos amatos, kuros paredzēta pieeja informācijai, kas satur valsts noslēpumu. Paredzēts arī aizliegt dienestu iekšlietu iestādēs cilvēkiem, kuri ieguvuši uzturēšanās atļauju kādā no ārvalstīm.
Aizsargāt no aģentiem
D. Nosovs laikrakstam Izvestija paudis viedokli, ka šāds likums ļautu efektīvāk novērst korupciju, palielināt iekšlietu darbinieku atbildību, aizsargāt Krievijas pilsoņus no ārzemju specdienestu aģentiem.
Krievijas mediji jau pirms gada - 2014. gada aprīlī - ziņoja, ka policijas, Federālā migrācijas dienesta, Federālā sodu izpildīšanas dienesta, Iekšlietu ministrijas, Ārkārtas situāciju ministrijas un Aizsardzības ministrijas darbiniekiem dienesta rīkojumos «nerekomendē» braucienus uz 114 ārvalstīm, to skaitā ir arī Baltijas valstis. RBK avots Maskavas policijā toreiz apstiprināja, ka ieteicamo ārvalstu sarakstā ir tikai Ķīna, Vjetnama un Kuba. Savukārt oficiālās amatpersonas komentēja vien, ka aizliegums attiecas uz ierobežotu cilvēku skaitu.
Kopš tā laika arī regulāri parādījās informācija par dažāda kalibra spiegu atmaskošanu gan bruņotajos, spēkos, gan specdienestos.