Vairums Polijas iedzīvotāju sabiedriskās domas aptaujās gan ir pret pievienošanos eirozonai, kuras dalībvalstis pašlaik pārdzīvo ekonomikas stagnāciju un zemu inflāciju, kas seko gadiem ilgušai parādu krīzei. Taču B. Komorovskis uzskata, ka Polijai jāgatavojas izlemt, kāda būs tās nākotnes ekonomikas stratēģija. «Mums ir jāatbild uz jautājumu, vai atrašanās ārpus eirozonas var nodrošināt Polijai ietekmīgu lomu starptautiskajā arēnā. Man liekas, ka tas nav iespējams,» viņš teicis intervijā laikrakstam Rzeczpospolita.
B. Komorovskis domā, ka Polijai jebkurā gadījumā vajadzētu tiekties izpildīt Māstrihtas kritērijus eiro ieviešanai, kas paredz budžeta deficīta samazināšanu zem 3% no iekšzemes kopprodukta, jo tas esot svarīgi Polijas ekonomikas stabilitātei un attīstībai.
Lai Polija pievienotos eirozonai, būtu jāveic izmaiņas arī valsts konstitūcijā, kas nosaka, ka maksāšanas līdzeklis valstī ir zlots. Pašreizējā parlamentā gan premjerministres Evas Kopačas centriski labējai valdībai nav nepieciešamo divu trešdaļu balsu, kas nepieciešamas konstitūcijas grozījumu pieņemšanai.
Finanšu ministrs Mateušs Ščureks augustā izteicās, ka Polija patur vaļā durvis uz eirozonu, taču neredz nepieciešamību strauji ielekt tajā.