Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība), jautāts, vai kādam tomēr nav arī politiski jāatbild par notikušo, vienā teikumā atbild, ka politiskā atbildība vēl tiks vērtēta. Taču valdības galvenais uzdevums esot atrast traģēdijas vaininiekus un tos saukt pie atbildības. Attiecībā par daudzkārt izskanējušajiem pārmetumiem saistībā ar būvinspekcijas likvidēšanu 2009. gadā premjers norāda, ka toreizējā veidolā no iestādes nekādas jēgas neesot bijis, jo tā tikai pārbaudīja dokumentāciju, dublējot pašvaldību būvvaldes. Uz jautājumu, kādēļ būvinspekciju nepārveidoja un neuzticēja tai arī fizisku uzraudzību, V. Dombrovskis atbild - šāda uzraudzība jau esot pašvaldību pārziņā.
Lai gan ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (izvirzīts no Reformu partijas) Dienai atzina, ka notikušajā jūtas līdzvainīgs, «jo, divus gadus vadot Ekonomikas ministriju, neesmu spējis pietiekami sakārtot būvniecības uzraudzības jautājumus», tomēr par atkāpšanos no amata arī viņš nerunā. D. Pavļuts nevēlas spriest arī par kādām sistēmas kļūdām, «jo tās ir konkrētu cilvēku konkrētas noziedzīgas rīcības sekas». Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrija jau tuvākajā laikā sniegs priekšlikumus, kā efektivizēt un padarīt stingrāku būvniecības uzraudzības procesu.
Citās domās ir tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Demokrātiskie patrioti), kurš Dienai uzsvēra, ka kādam noteikti būtu jāuzņemas arī politiskā atbildība. Vārdus gan viņš nesauc. «Notikusī traģēdija ir pārvaldes sistēmas kļūdas rezultāts. Par to ir jāatbild. Es vēl kā advokāts esmu sastapies ar būvniecības saskaņošanas un uzraudzības procesu, un tajā ir daudz nejēdzību, tostarp pasūtītāju spiediens uz politiķiem. Domāju, daudziem nāksies sarkt par saviem lēmumiem,» vien noteic J. Bordāns.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija) vienīgais apstiprina, ka ir gatavs arī demisionēt. Taču šo lēmumu saista ar izmeklēšanas ātrumu - proti, ja policijai saprātīgos termiņos neizdosies noskaidrot vainīgos, viņš atkāpsies.
Politisko atbildību nesteidz uzņemties arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs), kura vadītās pašvaldības viena no iestādēm ir Rīgas būvvalde, kura saskaņoja liktenīgās Maximas būvprojektu. N. Ušakovs jau paspējis atstādināt no darba sešus būvvaldes darbiniekus, taču uzskata, ka par pašvaldības politisko atbildību varēs lemt tikai pēc izmeklēšanas beigām.
Par premjerministra V. Dombrovska un visas valdības demisiju asi iestājas tiesībsargs Juris Jansons. Viņš norāda - ir pārkāpta Satversme, proti, pants, kurš garantē tiesības uz cilvēka dzīvību un drošu vidi. Tā kā tie ir konstitucionāla rakstura pārkāpumi, tad par tiem ir jāatbild valdībai, uzskata tiesībsargs.
Pragmatiskāk uz šo jautājumu raugās politologs Ivars Ījabs. Viņš Dienai atzīst, ka simboliski, izrādot solidaritātes žestu, teorētiski būtu jāatkāpjas premjeram, kas gan nozīmētu visas valdības krišanu. «Tādā gadījumā ir risks, ka valsts uz diezgan ilgu laiku ieslīgtu haosā un politiskajos tirgos. Mums jau nav neviena, kas varētu V. Dombrovski nomainīt. Ja būtu kāds «vicedombrovskis», kurš varētu ieņemt viņa amatu, tad es teiktu, ka premjeram ir jādemisionē.» Savukārt, runājot par Rīgas mēra Nila Ušakova iespējamo demisiju, I. Ījabs norāda - SC līderim noteikti neļaus atkāpties partija.
Savukārt politologs Jānis Ikstens uzskata - valdība varētu demisionēt un pēc tam tiem pašiem politiskajiem spēkiem būtu jāveido jauna, tikai ar citu premjeru. «Plašākā nozīmē tas ir jautājums, vai notikusī traģēdija fiskālās konsolidācijas kontekstā - būvinspekcijas likvidēšana - nav maksa par izeju no krīzes,» vaicā J. Ikstens.