Lai to izdarītu, nav nepieciešams Saeimas deputātu divu trešdaļu balsu vairākums, bez kura vairs nav iespējams pieņemt grozījumus Satversmē, izskatot tos lasījumos. Taču valdības partijām Vienotībai, Zaļo un Zemnieku savienībai, Visu Latvijai!-TB/LNNK, Reformu partijai un neatkarīgajiem deputātiem ir nepieciešamais vairākums. Atbalstu preambulai partiju pārstāvji trešdien apliecināja ar saviem parakstiem, kuru neliedza arī ZZS, kas sākotnēji šaubījās, vai priekšvēlēšanu laiks ir piemērots Satversmes grozīšanai. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzlaboto projektu vērtē kā pietiekami izlīdzsvarotu. «Tas ir secīgs, izvērsts un vispusīgs stāsts,» tā par pamatlikuma ievadu sacīja Vienotības frakcijas vadītāja vietniece Lolita Čigāne.
Ideja par Satversmes preambulas nepieciešamību dzima pirms pāris gadiem, kad tika ierosināts referendums par otras valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai. Lai padarītu skaidrāku Satversmes kodolu, ES Tiesas tiesnesis Egils Levits pērnajā rudenī piedāvāja Satversmes preambulas projektu. Šajos mēnešos juristi ir tekstu padarījuši koncentrētāku, atsakoties arī no liekvārdības un atsevišķiem jēdzieniem. Projektā vairs nav arī termina «valstsnācija». Saeimas Juridiskā biroja jurists Edgars Pastars Dienai paskaidroja, ka Satversmē jāizvairās no mūsu valsts pamatlikumam neraksturīgiem terminiem un jaunais teksts vairāk atbilst Satversmes stilam. Tajā galvenais ir saturs, kurā pateikts, ka 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām.