Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) gan uzsver, ka saskaņā ar vienošanos, kas pirmdienas vakarā panākta valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksmē, valdību atbalstošās partijas - Jaunais laiks, Tautas partija (TP), Zaļo un Zemnieku savienība, Tēvzemei un brīvībai/LNNK (TB/LNNK) un Pilsoniskā savienība (PS) - atsauks tos priekšlikumus, par kuriem nebūs panākta vienošanās koalīcijas partiju starpā.
Piedāvās progresīvo
Tomēr īstas vienprātības koalīcijas partiju starpā nav. Lai arī pirmdien valdību veidojošās partijas vienojās, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums pretēji iepriekš lemtajam netiks samazināts no 35 latiem uz 25 latiem mēnesī par strādājošo - tā vietā atbilstoši TP priekšlikumam tiks palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no 23% uz 25% -, koalīcijā esošā PS vēl nav atmetusi cerības pārliecināt partnerus par nepieciešamību Latvijā ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Otrdien PS vadība informēja, ka tās sagatavotie priekšlikumi paredz ienākumus līdz 180 latiem mēnesī aplikt ar 18% lielu nodokli, par algām no 180 latiem līdz 500 latiem mēnesī iekasēt 24%, bet par ienākumiem virs 500 latiem mēnesī noteikt 34% lielu nodokli. Tas budžetā nodrošinātu 30 miljonu latu papildu ieņēmumus, turklāt īpaši nepalielinātu darbaspēka izmaksas darba devējiem. PS Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis uzsver, ka, īstenojot PS piedāvāto progresīvā ienākuma nodokļa modeli, reālā nodokļa likme būtu 25,6%. Turklāt PS piedāvā vienlaikus ar progresīvo ienākuma nodokli ieviest arī regresīvu sociālo nodokli, kas ļautu efektīvāk nodrošināt tā dēvēto sociālo spilvenu zemāk atalgotajiem darbiniekiem, skaidro PS valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis. «Mēs ceram, ka Finanšu ministrija gribēs ieklausīties mūsu piedāvājumā,» viņš teica.
Skatot budžetu pavadošos likumus galīgajā lasījumā, būs jāvērtē arī Sabiedrības citai politikai (SCP) ierosinājums IIN likmi 25% piemērot tikai ienākumiem, kas pārsniedz 10 000 latu gadā. Šī partija arī ierosinājusi noteikt, ka ienākumi virs 30 000 latu gadā tiek aplikti ar 30% lielu nodokli, bet ienākumi, kas pārsniedz 100 000 latu gadā, - jau ar 40% lielu nodokli.
Latvijas Nodokļu maksātāju tiesību asociācijas aprēķini liecina, ka vienīgie ieguvēji, ja tiks īstenots koalīcijas piedāvātais variants - neapliekamais minimums netiek samazināts, bet nodokļa likme tiek palielināta līdz 25% -, būs darbinieki, kuru alga uz papīra nepārsniedz 164,84 latus, kas ir mazāk par valstī noteikto minimālo algu 180 latiem mēnesī.
Lielāks 3600 īpašumiem
Valdību veidojošajām partijām būs jāvienojas par kopīgu pozīciju jautājumā par progresīva nekustamā īpašuma nodokli - koalīcijā panāktā vienošanās paredz, ka nodoklis 0,1% no kadastrālās vērtības tiek piemērots tikai mājokļiem, kuru vērtība nepārsniedz 45 tūkstošus latu, bet dārgāki īpašumi tiek aplikti ar 0,2%-0,3% lielu nodokli. TB/LNNK jau pirms šīs vienošanās bija iesniegusi priekšlikumus, kas paredz īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 50 tūkstošus latu, piemērot 0,6% lielu nodokli, bet SCP ierosinājusi mājām un dzīvokļiem, kuru vērtība ir no 50 līdz 100 tūkstošiem latu, piemērot pat 2% lielu īpašuma nodokli. Mājokļiem, kuru vērtība pārsniedz 100 tūkstošus latu, likme būtu 3% no kadastrālās vērtības.
Valsts zemes dienesta dati liecina, ka Latvijā ir aptuveni 3600 nekustamo īpašumu, kuru kadastrālā vērtība pārsniedz 50 tūkstošus latu.
Deputātiem būs jāizvērtē arī opozīcijā esošā Saskaņas centra iesniegtie priekšlikumi, kas izriet no šī politiskā spēka sagatavotā alternatīvā budžeta projekta 2010.gadam un paredz radikāli palielināt neapliekamo minimumu, vienlaikus samazinot PVN likmi no 21% uz 18%, kā arī samazinot sociālo iemaksu likmi no pašreizējiem 33,09% uz 24,09%.