Šīs dienas priekšvakarā, kad ik gadu sabiedrībā palielinās spriedze, apvienības politiķi ir aizsākuši diskusiju par iespēju nākotnē uzsvaru likt uz brīvības cīnītāju godināšanu 17. martā - tā ir diena, kurā 1944. gadā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome (LCP) sagatavoja pazīstamu politiķu un inteliģences pārstāvju parakstītu Memorandu, aicinot atjaunot Latvijas faktisko suverenitāti. LCP bija pretošanās kustība, kas cīnījās pret abām okupācijas varām, cenšoties par to informēt pasaules sabiedrību. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) aģentūrai BNS šo kolēģu piedāvājumu novērtējusi atzinīgi, jo Latvijas brīvības cīnītāju pieminēšana 17. martā varētu «samazināt spriedzi un starptautisko rezonansi ap Latviju, kāda pēdējos gados ir radusies ap leģionāru atceres dienas norisēm». Iepriekš viņa izteicās, ka ministriem un deputātiem nevajadzētu piedalīties 16. marta gājienā.
Jau rakstīts, ka VL-TB/LNNK valdes rosinātajā diskusijā bija dažādi viedokļi. Vieni uzskatīja, ka karavīru piemiņu varētu godināt nevis 16. martā, bet nākamajā dienā. Savukārt viens no apvienības līderiem Raivis Dzintars Dienai sacīja, ka 17. marta vēsturiskā nozīme ir pieminēšanas vērta, bet tā nevarētu aizstāt Daugavas vanagu jau sen aizsākto tradīciju 16. martā atcerēties brīvības cīnītājus piemiņas pasākumos, kuri tāpat tiktu rīkoti. R. Dzintars uzskata, ka diena, kad LCP pieņēma vēsturisko memorandu, varētu papildināt, nevis aizstāt 16. martu. Uzsverot 17. marta nozīmi, būtu vieglāk skaidrot Latvijas sarežģītās vēstures lappuses. Līdzīgu viedokli Dienai iepriekš pauda arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, kurš 16. martā ik gadu piedalās atceres pasākumos Lestenes Brāļu kapos. Jau šogad naktī no 16. uz 17. martu ir paredzēts koncerts, kurā tikšot godināta brīvības cīnītāju piemiņa, sacīja R. Dzintars. Viņš arī bija gandarīts par Valsts prezidenta A. Bērziņa teikto.
Prezidents LNT rīta pārraidē atgādināja, ka jau 1950. gadā ASV Pārvietoto personu komisija secinājusi, ka latviešu leģionāri nav kara noziedznieki, arī PSRS Augstākā padome 1955. gadā pieņēmusi lēmumu par viņu reabilitāciju, ziņo BNS. «Uzskatīt viņus par noziedzniekiem - tas ir ārpus saprāta robežām,» sacīja Valsts prezidents. Viņš uzsvēra, ka Otrā pasaules kara leģionāru Latvijā ir mazāk nekā 500 un viņu vidējais vecums ir virs 90 gadiem. «Kur tur ir briesmas no viņiem? Tā ir tik negodīga spēle! Tas ir vēl lielāks absurds nekā referendums,» emocionāli teica A. Bērziņš. Kā prezidenta teikto citē BNS, tad viņš sacījis: «Kāpēc noliegt to, kur cilvēki ir tik daudz dzīvību zaudējuši, ieguldījuši sevi ar domu par Latvijas nākotni? Neredzu pamatu, kāpēc to noliegt.» Valsts prezidents paudis nožēlu, ka, laikam ejot, atsevišķi cilvēki uz šo notikumu rēķina grib gūt sev politisko kapitālu.