Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds norāda, ka, ilgāku laiku vērojot prezidenta darbību, rodas pamatots jautājums par viņa spēju adekvāti pārstāvēt Latvijas valsti starptautiski. «Diemžēl Andris Bērziņš nespēj mūs pārstāvēt tā, kā Lietuvu pārstāv Daļa Grībauskaite vai Igauniju Tomass Hendriks Ilvess. Situācija ir tikai pasliktinājusies. Laikā, kad sākās Krievijas agresija Ukrainā, Valsts prezidents vienkārši nebija valstī, bet gan atpūtās atvaļinājumā. Tas lika uzdot jautājumu par viņa rīcībspēju. Vakardienas izteikums par Putina vizīti liek apšaubīt prezidenta spriestspēju. Pašreizējos apstākļos, kad Krievija ir izmesta no G8, uz Baltiju tiek nosūtītas papildu NATO lidmašīnas, Putina vizīte Latvijā nav iespējama. Ja Vācijas kanclere Angela Merkele par Putinu teica, ka viņš dzīvo citā realitātē, tad nupat man liekas, ka arī mūsu prezidents dzīvo citā realitātē,» skarbs ir A. Sprūds.
Arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Andris Kudors norāda, ka «Putina vizīte Latvijā nebūtu pieņemama un atbilstoša pašreizējai situācijai». Uz pretrunu starp realitāti un prezidenta personīgo vēlmi «dzīvot draudzīgi» uzmanību vērš politologs Kārlis Daukšts. «No prezidenta puses šāds paziņojums nebija pārdomāts solis. Manuprāt, viņam šoreiz vajadzēja atturēties no komentāriem.»
Saeimas deputāts un bijušais Latvijas institūta direktors Atis Lejiņš (Vienotība) gan pauž cerību, ka «prezidents cenšas pielāgoties Rietumu «maigajām» sankcijām. Tas ir mans skaidrojums. Tajā pašā laikā ir skaidri jāapzinās - ja Putins iebruks Austrumukrainā, nekāda vizīte nebūs iespējama.»
«Mums nav jātaisa reveransi Austrumiem, bet jātur kopēja fronte ar Rietumu sabiedrotajiem. Es neesmu dzirdējis, ka vēl kādas Eiropas Savienības valsts prezidents būtu runājis pat tikai hipotētiski par Putina vizītes iespējamību savā valstī. Jā, pašlaik Eiropas Savienība vēršas pret Putinam pietuvinātajiem, nevis pret pašu Krievijas prezidentu un ārlietu ministru, bet domāju, ka situācija varētu strauji mainīties, ja Krievija nolemtu iebrukt Austrumukrainā. Tad tiktu piemērotas ekonomiskas sankcijas un nekādas vizītes, protams, nebūtu iespējamas,» norāda politologs un LU profesors Juris Rozenvalds.
Diametrāli pretēju viedokli pauž vien Latvijas Ārpolitikas institūta drošības pētnieks Raimonds Rublovskis, kurš pārliecināts, ka prezidents rīkojies «gudri un saprātīgi».
«Kāpēc tieši Latvijai ir jābūt tai, kas taisa demaršu pret Putinu? Ko mēs no tā iegūsim un vai tiešām mūsu valstij šajā ziņā ir jābūt pirmrindniecei? Ja Bērziņš paustu nevēlēšanos uzņemt Krievijas prezidentu oficiālā vizītē, tas tikai saasinātu mūsu valstu divpusējās attiecības, un mēs būtu zaudētāji arī saimnieciski,» pārliecināts R. Rublovskis.
Jāpiebilst, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), komentējot prezidenta izteikumus, atkārtojis jau iepriekš publiski pausto - ar Eiropadomes lēmumu gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu un Krievijas divpusējie samiti ir iesaldēti. Tātad šis jautājums nav ārpolitikas darba kārtībā.