Govis un zvaigznes
Nozīmīgākais atveseļošanas plāna pieņēmums ir - Latvijas ekonomikai turpmāk jāattīstās, balstoties nevis uz iekšējo patēriņu, bet eksportu. Ārvalstu investoru padomes vadītājs Latvijā Andris Lauciņš uzsver - atveseļošanās notiks pa ķēdīti: vispirms eksporta tirgi, tad eksportējošie uzņēmumi un tad arī iekšējais patēriņš. Tādēļ, viņaprāt, prioritāšu noteikšanā svarīgākais ir analīze par to, «kā atkopsies eksporta tirgi, uz kuriem mēs tā ceram, kas konkrēti būs tie produkti vai pakalpojumi, ar kuriem mēs gribēsim konkurēt». Liela daļa ekonomistu uzsver - visticamāk, pēc krīzes mūsu eksporta tirgi vairs nebūs tādi kā pirms tās un mainīsies arī produkti, ko tajos pieprasa. Taču patlaban EM prioritātes nosaka, balstoties galvenokārt uz tām nozarēm, kas jau uzrādījušas konkurētspēju.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uz to atbild, ka konkurētspējas rādītāju un pieejamo resursu analīze ir vienīgais veids, kā iegūt ticamus datus. Taču, lai izvairītos no situācijas, ka prioritātes būs netabilstošas eksporta tirgu pieprasījumam, saraksts tiks veidots no diviem nozaru veidiem. Pirmās ir tās, ko mēdz dēvēt par naudas govīm, proti, nozares, kas ir valsts ekonomikas pamatā un ienes stabilus ienākumus, taču visbiežāk nevar lepoties ar straujas izaugsmes rādītājiem. EM plānā tādas ir pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, kā arī transports un sakari. Savukārt otrais nozaru veids, ko sauc par biznesa zvaigznēm, ir tās, kuru daļa iekšzemes kopproduktā ir salīdzinoši neliela, taču to izaugsmes potenciāls - augsts. Prioritāro nozaru sarakstā minētas «augsto tehnoloģiju nozares ar augstu pievienoto vērtību» (piemēram, informācijas tehnoloģijas) un atsevišķi - ķīmija un farmācija, elektrisko un optisko iekārtu ražošana.
Divpakāpju sistēma
Arī prioritāšu realizācija būs divpakāpju. Nozares ir pirmā pakāpe, kurai pēc EM plāna vajadzētu ietekmēt izglītību, kā arī bezdarbnieku pārkvalifikāciju. Tas nozīmē, ka prioritāro nozaru studiju programmās būs ievērojami vairāk no valsts budžeta finansētu studiju vietu nekā pārējās. A.Kampars uzsver, ka valstij būtu jāapmaksā studijas tikai tajās nozarēs, kas ir prioritāras valsts ekonomikai, pēc šī principa sadalot arī naudu pētniecībai un pasniedzēju algošanai. Būtiski ir prioritāšu sistēmai pakārtot arī bezdarbnieku apmācību, lai tiktu apgūtas tās specialitātes, kas ir vajadzīgas uzņēmumiem, saka A.Kampars. Uz to norāda arī uzņēmēji, atzīstot, ka patlaban lielajā bezdarbnieku masā nereti nespēj atrast nepieciešamos speciālistus.
Otrā pakāpe jau nozīmē detalizētāku analīzi un arī citus atbalsta instrumentus. Šajā līmenī tiks vērtēti konkrēti uzņēmumi un to produkti, ņemot vērā to konkurētspēju eksporta tirgos, darba ražīgumu un spēju ražot produktus ar pievienoto vērtību. Uzņēmumiem, kas pēc šiem parametriem tiks atzīti par perspektīviem, EM paredz labākus nosacījumi valsts garantiju iegūšanā, Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu sadalē, nodokļu atlaižu piemērošanā.
Tirgus zina labāk
Eksperti norāda arī uz riskiem, kas saistīti ar prioritāro nozaru noteikšanu.
Vispirms tas ir risks izstrādāt sistēmu, kas nebūs derīga, jo pēc krīzes eksporta tirgi var mainīties.
Otrkārt, risks kaitēt nozarēm, kas netiks atzītas par prioritātēm, taču tas būs izteikts tikai darbaspēka deficīta gadījumā, kas tuvākajos trijos, piecos gados nav paredzams, saka Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Savukārt pozīciju, ka prioritāšu noteikšana nav nepieciešama vispār, pārstāv ekonomists Uldis Osis. Viņš uzsver, ka konkurētspējīgi produkti var rasties jebkurā nozarē un tikai tirgus var noteikt labākos un perspektīvākos.