«Laikam jau savu iespaidu atstāja tas, ka visu pirmssezonas posmu bija liela neskaidrība, neziņa par finansējumu un nodrošinājumu. Tas viss, protams, radīja papildu spiedienu. Viņš visu laiku bija spiests domāt par kaut kādām blakus lietām, viņam nav brīva galva, lai domātu tikai par biatlonu. Arī tagad, pēc līguma parakstīšanas ar Norvik, - ne. Trūkst tehniskā personāla, viņam ir tikai viens slēpju smērētājs, kas nav normāli. Visiem pārējiem ir vismaz divi, ar vienu ir stipri ierobežotas iespējas,» Berkulis satrauktā balsī piemin dažus no svarīgākajiem faktoriem, kas neļāva Andrejam sezonas pirmo trimestri pabeigt labāk.
Pēdējos divos posmos Rastorgujevu visvairāk iegāzusi šaušana, un to Berkulis skaidro tikai ar psiholoģisko faktoru. «Nav tā, ka Andrejs nemācētu šaut, - tur viņam viss ir kārtībā. Treniņos viņš regulāri visu sašauj 19 sekundēs un vēl ātrāk.» Rastorgujeva solis distancē nebija visātrākais, taču tuvu labāko biatlonistu rādītājiem, kas mudināja domāt, ka ar jauno slēpju smērētāju no Baltkrievijas viss ir kārtībā. Galu galā Pokļukā sprintā Andrejam bija 12. ātrākais slēpojums, taču Berkulis pārliecinoši iebilst: «Ar slēpošanu nebija viss kārtībā. Jā, labi, iedzīšanā mēs ātruma pazemināšanos varam norakstīt uz motivācijas trūkumu pēc daudzajām kļūdām. Skaidrs, ka tajā situācijā nebija vērts par katru cenu cīnīties, lai tikai tiktu, teiksim, pāris pozīciju augstāk, un arī nevajadzēja to darīt, bet sprintā bija problēmas ar slēpju slīdamību. Mēs vēl domāsim, ko un kā darīt ar slēpju sagatavotāju, meklēsim variantus. Vēl nemaz nezinām, vai maz viņš pie tā ir vainīgs, varbūt kaut kā ar struktūrām netrāpījām vai kā.»
Tāpat Latvijas izlases treneris tiktāl pieticīgos rezultātus skaidro arī ar saslimšanu pirms sezonas pirmajām sacensībām PK posmā. Zviedrijā Rastorgujevs neizgāja uz starta 20 kilometru klasikā. «Mēs patiešām ļoti gatavojāmies tām sacensībām, un to izlaišana atstāja savas pēdas gan fiziski, gan morāli. Mēs joprojām neesam veikuši asins analīzes, lai noskaidrotu, kādas ir slimības sekas.»