Ēkas projekta autori ir SIA Arhis arhitekti. Informācija par publisko apspriešanu pieejama arī Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā, kur arī izvērtusies karsta diskusija. Taču visas zīmes liecina, ka šī virtuālā diskusija ir «tvaika nolaišana» bez jūtamām sekām. Būvvaldes atbildēs iedzīvotājiem tiek atkārtots, ka apspriešana notiek tikai par viesnīcas funkciju, nevis ārējo veidolu, kas jau ir akceptēts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē un saskaņots ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Projekts tapis jau tā dēvētajos treknajos gados - 2007. gadā izstrādāta skice, bet iecere apstiprināta 2008. gadā. «Mēs redzam, ka objekts ir izraisījis jautājumus, cik iederīgs vai neiederīgs tas ir apkārtējā vidē, tāpēc piedāvājām iespēju paust viedokli tiem, kuri ir aktīvi. Cik tālu šos ierosinājumus var ņemt vērā, jālemj atbildīgajām institūcijām,» Dienai norādīja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. Viņš Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sēdē šā gada augustā esot piedalījies tikai kā konsultants bez balsstiesībām.
Būvvaldē Dienai skaidro, ka ēka sākotnēji bijusi paredzēta kā dzīvojamā māja, un tad tai publiskā apspriešana vispār nebūtu jārīko. Taču tāda ir jārīko viesnīcām. Faktiski, ja īpašnieks būtu māju uzbūvējis kā daudzdzīvokļu ēku un izteicis vēlmi funkciju mainīt jau pēc uzbūvēšanas, arī tad apspriešana notiktu, bet tad vairs nebūtu diskusiju par ēkas izskatu. Būvvaldes pārstāve Ilze Žūka Dienai norādīja, ka šobrīd ir saņemtas ap 60 aptaujas anketām, no kurām tikai viena attiecas uz ēkas funkcijas maiņu. Var gadīties, ka pārējās netiek ņemtas vērā. Būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs gan mierinoši saka, ka «viedokļu apmaiņa nekad par sliktu nav nākusi», taču no viņa teiktā izriet, ka iedzīvotāji šobrīd var ietekmēt tikai nosacījumus par zaļo zonu, atkritumu tvertņu novietojumu, iespējamiem satiksmes ierobežojumiem: «Nedomāju, ka var būt runa par arhitektoniskā risinājuma maiņu vai to, ka tur nekas nav jābūvē. Nav argumentu, lai pateiktu attīstītājam, ka tur nevar būvēt. Uz šī zemesgabala pirms Otrā pasaules kara bija trīs ēkas, kuru drupas pēc kara nojauca.» I. Vircavs arī pieļāva, ka attīstītājiem ēkas būvniecību varētu nākties saskaņot ar Valsts prezidenta kanceleju, ja prezidenta pārcelšanās atpakaļ uz Rīgas pili aizkavētos.
Vecrīgas iedzīvotājs Guntis Stirna, kurš iepriekš vadīja Vecrīgas biedrību, atzīst, ka šī nevalstiskā organizācija vairs nav aktīva, par iemeslu minot nespēju ietekmēt lēmumus: «Iedzīvotājus informē tad, kad mainīt neko vairs nevar. Tas ir teātris un blefs. Ja gribētu prasīt sabiedrības viedokli, tas jādara pirms plānošanas uzsākšanas, nevis pašās procesa beigās.»