2007. gadā, mācoties 12. klasē, pulciņu izveidoja Jānis Zaharāns kopā ar brāli Ēriku. «Jau 10. un 11. klasē aizrāvāmies ar elektroniku, šo to gatavojām, eksperimentējām, bet gribējām atrast vēl domubiedrus. Pārsvarā visi robotikas pulciņi darbojas ar gatavām detaļām, piemēram, Lego robotu komplektiem, bet mēs no A līdz Z visu taisām paši - gan lodējam, gan programmējam. Lai strādātu ar Lego platformām, jārēķinās arī ar lielākām izmaksām, jo viens komplekts izmaksās ap 300 eiro, toties ar Lego robotiem var strādāt jau pavisam mazi bērni, nav jāzina, piemēram, elektronika. Bet mēs gribam pietuvoties robotu būves pašiem pamatiem,» stāsta Jānis. Nākot uz pulciņu, interesenti šo to jau zina, ir pazīstami ar programmēšanas pamatiem, elektroniku, mehāniku. Iesācējam gan nav viegli, bet, ja ir interese, var gan apgūt teorētiskās zināšanas, gan praktiski tās lietot. Pulciņā robotikas entuziasti paši zīmē shēmas, izgatavo karkasus, salodē detaļas. Izmanto arī 3D printeri, lai izdrukātu robotu korpusus. Pulciņā ir divas grupas: viena iesācējiem, un tajā darbojas ap 15 skolēnu, otra ir jau advancētākam prasmju līmenim, un tajā entuziastu skaits ir drusku mazāks, no septiņiem līdz 10 jauniešiem. Pulciņš paredzēts ģimnāzijas skolēniem, bet nāk arī interesenti no citām skolām. Pulciņu joprojām vada Jānis un vēl viens no tā kādreizējiem absolventiem - Zigmārs Rupenheits.
«Kad pabeidzu mācības ģimnāzijā, aizgāju studēt fiziku uz Latvijas Universitāti, savukārt maģistra grādu ieguvu Rīgas Tehniskajā universitātē, apgūstot programmu Intelektuālās robotikas sistēmas. Mani visvairāk interesē tieši mākslīgais intelekts. No manām interesēm un aizraušanās izauga skolas pulciņš, savukārt tajā iegūtās prasmes noderēja vēlāk, un tagad atkal savas zināšanas nododu tālāk skolēniem,» Jānis priecājas. Darbošanās ar robotiem nostiprina zināšanas matemātikā, noder informātikā, IT, arī fizikā. Pulciņa vadītājs skaidro - lai izgatavotu robotu, ir jābūt eksaktajai domāšanai, savukārt, redzot, kā teorija darbojas praksē, tā top skaidrāka, nostiprinās atmiņā.
Pulciņa entuziastiem svarīgs ir robotu būves process, nevis sacensības, tāpēc starptautiskā līmenī viņi pagaidām nestartē, taču RTU rīkotajās robotikas sacensībās piedalās gan. Uz entuziasma bāzes pulciņš darbojas arī finansiālā izteiksmē, jo nepieciešamos materiālus tā dalībnieki cenšas sagādāt paši. Jānis stāsta - dažreiz palīdz skola, dažreiz kāda organizācija no malas, piemēram, Latvijas Elektronikas un telekomunikāciju asociācija esot piešķīrusi līdzekļus robotu izgatavošanas detaļu iegādei. Lielākais atbalsts esot bijis no portāla Labie darbi. «Bija krietni jāpastrādā, vācot balsis mūsu idejai, taču enerģija atmaksājās, un ieguvām vairāk nekā 2000 eiro atbalstu, nopirkām lodāmurus un vēl dažādus instrumentus, tie ļoti noderēja pulciņa attīstībai,» atceras pulciņa vadītājs. Patlaban pulciņš darbojas skolas datorcentrā, bet griboties savas telpas. Ja jābūvē 25 roboti, ir neparocīgi rosīties datorklasē, vajag darbnīcu, kurā lodēt un būvēt ērti.