Pulksteņa grozīšana divreiz gadā pilnīgi noteikti rada lieku stresu. Savukārt ekonomiskais labums, ar kuru pamatojot pulksteņa griešanu, tā savulaik tika ieviesta, ir nevienam tā īsti nezināms lielums. Vismaz Latvijā nav tādu aprēķinu, kādu konkrēti ekonomisko labumu Latvijas valstij dod pulksteņa griešana. Darām tāpat kā visi. Esot PSRS, kad 1981. gadā tika sākta pāreja uz vasaras laiku, sekojot Eiropas piemēram. Tad tāpēc, ka vairumā Eiropas valstu tā dara. Tagad - Dievs zina, kāpēc. Tāpēc, ka ierasts grozīt pulksteni, lai gan precīzi zināms, kur ir tas labums, nav nevienam. It kā lai taupītu elektroenerģiju, lai gan Latvijas valstī laikam nav neviena pilsoņa, neviena uzņēmuma vadītāja, kurš zinātu, cik viņš ir ietaupījis no tā, ka pulkstenis ir pagriezts stundu uz priekšu vai atpakaļ.
Iemesli, kāpēc pulksteņa griešana divreiz gadā raisa diskusijas, esot emocionāli, un neesot pamata uzskatīt, ka pulksteņa griešana ietekmētu cilvēka veselību, mēdz apgalvot tā saucamie speciālisti. Speciālisti aizmirst, ka daudzu, pat nopietnu, slimību cēlonis ir emocionāls. Kopš trīsdesmitajiem gadiem zināms, ka pat kuņģa čūlas cēlonis var būt emocionālas dabas. Stress mazina imunitāti, stress rada atkarības slimības, stress bojā sirdi. Kam ir vajadzīgs lieks stress divreiz gadā sabiedrībā, kurā tāpat stresa pietiek? Neaizmirstiet šonakt pagriezt pulksteni stundu atpakaļ!