ASV neuzņēmās atbildību
V. Putins «brālīgajā» Serbijā ieradās, lai atzīmētu 70. gadadienu kopš Belgradas atbrīvošanas no nacistu okupācijas. Vēsturiskajam notikumam par godu galvaspilsētā pēc 29 gadu pārtraukuma notika militārā parāde. Krievijas prezidents bija svētku centrālais viesis, kura uzņemšanai serbi gatavojās īpaši rūpīgi, piemēram, Belgradas ielās bija izvietoti V. Putina attēli ar uzrakstu «Mūsu prezidents», vēsta The Daily Telegraph.
Serbijas ietekmīgākais laikraksts Politika vakar publicēja interviju ar V. Putinu. Tajā viņš asi nosodīja Rietumus, un jo īpaši Savienotās Valstis, par Maskavas vainošanu Ukrainas austrumos notiekošajā karadarbībā, kuras dēļ pret Krieviju ieviestas sankcijas.
«Krievijas nolūks vienmēr ir bijis veidot atvērtas un draudzīgas attiecības ar ASV. Pretī esam saņēmuši dažādas atrunas un mēģinājumus iejaukties mūsu iekšējās lietās,» uzskata V. Putins. «Viss, kas ir noticis kopš gada sākuma, ir vēl satraucošāks. Vašingtona aktīvi atbalstīja Maidāna protestus, bet, kad tās līdzskrējēji Kijevā ar savu fanātisko nacionālismu noskaņoja pret sevi lielu daļu Ukrainas un ievilka valsti pilsoņu karā, tā apvainoja Krieviju krīzes izraisīšanā.»
Februārī pēc vairākus mēnešus ilgiem protestiem no Ukrainas aizbēga promaskaviskais prezidents Viktors Janukovičs. Viņa lēmums neparakstīt asociācijas līgumu ar ES un veidot ciešākas attiecības ar Krieviju saniknoja rietumnieciski noskaņotos ukraiņus. Izmantojot politisko nestabilitāti Ukrainā, Krievija martā anektēja tai piederošo Krimas pussalu un uzkurināja separātismu Austrumukrainā.
Krievijas prezidents domā, ka «nekonstitucionālais apvērsums» Kijevā bijis par iemeslu sekojošajiem notikumiem Austrumukrainā un Krimā. «Apzinoties grūtības un neprognozējamo situācijas attīstību, Krimas iedzīvotāji, aizstāvot savas tiesības uz dzimto valodu, kultūru, vēsturi, nolēma sarīkot ANO Statūtiem pilnībā atbilstošu referendumu, kura rezultātā pussala atgriezās Krievijas sastāvā.»
Krievija gatava sadarbībai
V. Putins uzskata, ka ASV prezidenta Baraka Obamas pēdējā laika izteikumi par Krieviju ir naidīgi. «Prezidents Obama uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā «Krievijas agresiju Eiropā» ierindoja starp trim galvenajiem šī brīža apdraudējumiem cilvēcei līdzās nāvējošajam Ebolas vīrusam un teroristiskajam grupējumam Islāma valsts. Kopā ar sankcijām, kas ir ieviestas pret veseliem mūsu ekonomikas sektoriem, šādu pieeju nevar nodēvēt nekā citādi kā par naidīgu.»
Atbildot uz jautājumu par ASV un ES ieviestajām sankcijām, Krievijas līderis sacīja, ka tās nepalīdzēšot risināt situāciju Austrumukrainā.
«Mūsu partneriem vajadzētu saprast, ka centieni izdarīt spiedienu uz Krieviju, izmantojot vienpusējus un nelikumīgus ierobežojošus soļus, netuvinās noregulējumam, bet tikai kavēs dialogu,» V. Putinu citē Politika. «Cerēsim, ka partneri apzināsies, cik tukši ir mēģinājumi šantažēt Krieviju, un atcerēsies, kā lielu kodolvalstu nesaskaņas var iespaidot stratēģisko stabilitāti. Esam gatavi attīstīt konstruktīvu sadarbību, balstoties vienlīdzības principos un ņemot vērā vienam otra intereses.»
Viņš piebildis, ka savstarpējās uzticības pasliktināšanās negatīvi atsauksies uz starptautiskajām biznesa attiecībām. «Tas liks arī citām valstīm rūpīgi apdomāt, cik prātīgi ir uzticēt savus līdzekļus amerikāņu banku sistēmai un palielināt savu atkarību no ekonomiskās sadarbības ar ASV,» tā V. Putins.
Šajā pašā intervijā Krievijas prezidents paudis bažas, ka Nirnbergas tribunālā radītā «vakcīna» pret «nacisma vīrusu» atsevišķās Eiropas valstīs zaudē spēku. «Uzskatāms piemērs - atklātas neonacisma izpausmes, kas kļuvušas par ikdienišķām Latvijā un citās Baltijas valstīs,» apgalvo Krievijas prezidents. «Īpaši satraucoša ir situācija Ukrainā, kur nacionālisti un citi radikāli grupējumi vadīja februārī notikušo antikonstitucionālo valsts apvērsumu.» Reaģējot uz V. Putina izteikumiem, Latvijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievijai, kurā novērojamas agresīvas nacionālisma izpausmes, «vajadzētu palūkoties uz sevi spogulī».