Radioaktīvais mākonis ir tikai aptuveni 500 metru augsts un nav aizvirzījies pārāk tālu no Japānas, tomēr neesot iespējams, ka tas varētu nonākt līdz Latvijai. Problēma gan esot, ka joprojām nav zināms, cik liela radioaktivitāte ir mākonim. Ja tas lietus veidā nonāk okeānā, piesārņojums nonāks augu valstī un zivīs, ko patērē cilvēki. Jāņem vērā, ka izotopi sadalās atšķirīgi - ir tādi, kas sadalās stundas laikā, un ir arī tādi, kas nesadalās vairākus gadus, saglabājot piesārņojumu vidē. Pastāv arī risks, ka radioaktivitāte varētu būt koksnē, taču Japānas gadījumā īpašas bīstamības neesot, izteicās E. Pakers. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), tāpat kā citi dienesti, uz Eiropas Savienības ārējās robežas pārbaudot preču, arī zivju, ievešanu no Japānas, var veikt radiācijas piesārņojuma pārbaudes, paņemot paraugus un nosūtot tos laboratoriskai izmeklēšanai, Dienai norādīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe. Radioaktivitāti regulāri pārbauda arī sēnēm, kuras Latvijā ieved no Ukrainas.
Tāpat kā visā Eiropas Savienībā, arī Latvijā nepārtraukti tiek mērīts radioaktivitātes līmenis, norādīja E. Pakers. Latvijā ir 15 mērīšanas staciju. Vienotā monitoringa tīkla sistēmā notiek informācijas apmaiņa starp visām ES dalībvalstīm. Radiācijas drošības centra mājaslapā ir pieejama informācija par monitoringa rezultātiem Latvijā, un nekas neliecina par radioaktivitātes līmeņa paaugstināšanos. Pasaules Dabas fonda dati liecina, ka dabīgās izcelsmes radiācijas dozas jauda vidēji pasaulē ir aptuveni 2,4 milizīverti (mSv) gadā, Latvijā dabiskais radiācijas fons ir krietni zemāks - zem viena mSv. Tiek uzskatīts, ka katrs iedzīvotājs gada laikā var saņemt dozu, kas nepārsniedz vienu mSv virs fona dozas, bet darbiniekiem, kas strādā ar kodolenerģiju saistītos objektos, dozas limits ir 20 mSv gadā.