Zvērinātu advokātu biroja BDO Legal jurists un investīciju aizsardzības eksperts Pāvels Tjuševs teic, ka pilnībā izvairīties no riska, ka ārvalstu investors vēršas pret valsti tiesā, nav iespējams, turklāt divpusējie valstu investīciju aizsardzības līgumi šādu iespēju paredz, ja investors uzskata, ka valsts ir nepamatoti aizskārusi tā intereses. Tas, cik šāds pārmetums pamatots KVV Group un Latvijas gadījumā, ir diskutabls jautājums, ko lielākā daļa aptaujāto ekspertu komentēt nevēlas.
Tiesību zinātnieks Lauris Liepa skaidro, ka juridiski korekti argumenti par iespējamo tiesvedību būs iespējami vienīgi tad, kad sūdzības pieteicējs sniegs savus argumentus un norādīs, kādi starpvalstu investīciju līguma punkti vai kādas Latvijas likuma normas ir pārkāptas. L. Liepa arī norāda, ka līdz šim Latvijai bijis samērā maz tādu tiesvedību, kas saistītas ar investīciju aizsardzību.
Liktenīgā elektroenerģija
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis bilst, ka vēršanās tiesā ir investora izvēlētā taktika, lai ietekmētu valdību un mazinātu savus zaudējumus, kurus nestu uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs finansiālās grūtības. Tajā pašā laikā D. Gašpuitis uzsver, ka pašreizējā situācija ir likumsakarīga, un atklāj, ka kļūdas pieļāvis gan investors, gan Latvijas valsts. D. Gašpuitis min, ka investora sākotnējie aprēķini bijuši kļūdaini un skats uz nozares attīstību nākotnē pārāk optimistisks. Iespējams, ir bijusi vēlme ražošanu no Ukrainas pārcelt uz Latviju, taču atšķirīgo darbības profilu dēļ to nav bijis iespējams īstenot.
Savukārt par mūsu valsts kļūdām D. Gašpuitis teic: «Valdībai bija jāizšķiras, vai Latvijai uzņēmums Liepājas metalurgs ir vai nav vajadzīgs. Ja ir vajadzīgs, tad skaidrs, ka vidējā termiņā tas nespēs darboties uz normāliem biznesa pamatiem un valstij būs jāatbalsta. To nosaka situācija metālapstrādes nozarē Eiropā un citur pasaulē. Ne velti valsts atbalstu saņem uzņēmumi gan Francijā, gan Lielbritānijā, turklāt Eiropas Savienībā nopietni sākts runāt par antidempinga pasākumiem.» Taujāts, kā tad ir ar neatļauta valsts atbalsta sniegšanu, par ko Eiropas Komisija var ierosināt pārkāpumu procedūru, D. Gašpuitis skaidro, ka runa nav par tiešām dotācijām vai subsīdijām.
Ekonomista ieskatā jau gadiem neatrisināta problēma, kas kavē rūpniecības izaugsmi, ir Latvijas enerģētikas politika, kuras rezultātā uzņēmumiem ir nesamērīgi augstas elektroenerģijas izmaksas, turklāt ar šo problēmu cīnās gan Valmieras stikla šķiedra, gan Cemex, taču KVV Liepājas metalurgam tas izrādījās liktenīgi. D. Gašpuitis min, ka, piemēram, Zviedrijā uzņēmumiem mazāks elektrības izmaksu slogs ir uz mājsaimniecību rēķina, taču Latvijas sabiedrība, pēc viņa domām, tam nav gatava. Ekonomists uzsver, ka ar līdzīgām problēmām kā KVV Group būtu saskāries arī ikviens cits investors.
Savukārt bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka elektrības izmaksu samazināšana uzņēmumiem prasa alternatīvas, kā to kompensēt, un, ja slogu pārliek uz mājsaimniecībām, tad tām izmaksu kāpums būtu ievērojams. M. Āboliņš gan norāda, ka «Latvijas energointensīvajiem uzņēmumiem izmaksas ir par 20% augstākas nekā līdzīgiem Igaunijas uzņēmumiem». Ekonomists arī bilst, ka, viņaprāt, KVV Group savos biznesa plānos bija jārēķinās ar augstajām elektrības izmaksām, jo tās bija zināmas. Savukārt lētā Ķīnas metāla ienākšana dažādos tirgos un milzīgos apjomos līdz ar sekojošo cenu lejupslīdi sākās tikai pirms diviem gadiem.
Kritēriji investoriem
KVV Group gadījums aktualizē jautājumu par vispārējiem ārvalstu investoru izvēles kritērijiem mūsu valstī.
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs skaidro, ka jāņem vērā vairāki apsvērumi. «Būtiski ir novērtēt potenciālā investora finansiālo stāvokli un to, vai gadījumā, ja notiks neplānotas novirzes no biznesa plāna, investors spēs segt zaudējumus. Tāpat īpaši rūpīgi jāizvērtē biznesa plāns, jābūt alternatīvām un kārtīgi izsvērtai risku analīzei. Biznesa plāna vērtēšanā var piesaistīt nozares ekspertus, kas varētu novērtēt nozares specifiskos riskus. Tāpat jāņem vērā komersanta līdzšinējā pieredze atbilstošajā jomā - iespējams, ieguldīt plānots nozarē, kurā investoram nav pieredzes, tāpat kā trūkst pietiekamas izpratnes par kopējo tirgus situāciju un potenciālajiem sarežģījumiem. Visbeidzot jānovērtē reputācijas riski, kas ir būtiski pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā,» savu redzējumu izklāsta I. Kasjanovs. Vienlaikus viņš atzīst, ka universālas receptes šādos gadījumos nav, līdz ar to visā pasaulē investīciju projekti mēdz būt vairāk vai mazāk sekmīgi un mēdz neizdoties. Tas, ko valsts var paveikt, ir sakārtot uzņēmējdarbības un tiesisko vidi, lai neveiksmju gadījumos samazinātu potenciālo zaudējumu apjomu un zaudētāju loku un lai radītu efektīvu mehānismu, kā investīciju objektam ātrāk atgriezties tautsaimniecības apritē - varbūt jau pēc nākamā investora ieguldījuma, uzsver I. Kasjanovs.