Principā A.Šķēles piedāvājums samazināt ministriju skaitu līdz astoņām vai deviņām, šķiet, ir tas pats TP bieži piesauktais un par Zalāna plānu iedēvētais reformu plāns, kurā bieži piesauktās strukturālās reformas reducētas līdz ministriju skaita samazināšanai un gana izplūdušam solījumam par varas decentralizāciju. Rīgas vicemēra krēslā sēdošais Ainārs Šlesers no LPP/LC un arīdzan opozīcijā esošā Saskaņas centra (SC) alternatīvā budžeta sastādītāji vēl nesen lepojās, ka viņi ministriju skaitu samazinātu vēl vairāk - jau līdz septiņām superministrijām.
Nu, ko? Gaidīsim, kad uzpeldēs arī plāni par sešām, piecām vai varbūt trim ministrijām?
Tas, ka ministriju skaita jautājumu par reformu atslēgvārdu pasludina A.Šķēle, kura pirmajā, pēc Bankas Baltija krīzes izveidotajā valdībā kopā ar valsts ministriem bija teju 30 ministru, izskatītos pat komiski, ja vien nevedinātu uz šādām tādām pārdomām.
Ministriju skaita samazināšana, iespējams, dotu arī iespējas kaut cik ietaupīt uz dažādu administratīvo izmaksu rēķina, bet ne tikai. Piemēram, Zalāna plānā izveidotās Attīstības ministrijas izveide, apvienojot Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, kā arī Satiksmes ministriju, ļaus koncentrēt vienas ministrijas «rokās» arīdzan uzņēmējdarbībai, reģionālajai attīstībai un autoceļu uzlabošanai pieejamo ES fondu finansējumu, un te jau ir stāsts nevis par administratīvo izdevumu mazināšanu, bet arī par iespējām ietekmēt simtos miljonu latu mērāmu naudas līdzekļu sadali.
Lielākas naudas koncentrēšanas vēlme ir saskatāma arī A.Šlesera un SC piedāvājumos, turklāt pēdējais ir jau ļoti interesants. Un, proti, SC vēlmes neaprobežojas ar dažu ministriju apvienošanu. Apvienotajai Iekšlietu un aizsardzības ministrijai piedāvāts nodot arī daļu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Tiesībsarga biroja funkciju, jaunveidojamā Valsts kontroles ministrijā esot jāiekļauj arī prokuratūra, bet jaunveidojamajai Sociālo lietu ministrijai kaut kādu nesaprotamu iemeslu dēļ vajagot pārraudzīt arī radio un televīzijas darbu. Tieslietu ministrijā savukārt esot jāiekļauj arī Augstākā tiesa, Satver-smes tiesa un vēl Centrālā vēlēšanu komisija ar. Vēlme pakļaut politiskiem vadītājiem KNAB, prokuratūru, tiesu varu, vēlēšanu organizētājus un vēl mediju pārraudzību jau pavisam skaidri signalizē par ambīcijām veidot valsts iekārtu, kurā netiek ņemti vērā nekādi varas dalīšanas principi. Tas, ka ar tik ekstrēmu piedāvājumu klajā nākusi tieši SC, vēl nenozīmē, ka A.Šleseram un A.Šķēlem šāds «reformu» modelis neies pie sirds.
Atšķirībā no TP A.Šleseram un viņa ideālajiem Rīgas koalīcijas partneriem no SC nav iespējas gāzt V.Dombrovska valdību. To var paveikt tieši TP, kas, par spīti tam, ka kopš 2006.gada Saeimas vēlēšanām, Saeimas frakcijas rindas ir kļuvušas manāmi retākas, vēl joprojām ir lielākā pašreizējo valdību atbalstošā frakcija parlamentā.
Ja A.Šķēle uzstāj, ka ministriju skaits ir jāsamazina, tad, tieši aizbildinoties ar V.Dombrovska kabineta ministru «nepieņemamo turēšanos pie krēsliem», TP varētu mēģināt gāzt šo valdību.
Ķīvēšanās ap Edgara Zalāna un Ivara Godmaņa (LPP/LC) reformu plāniem spēlēja pietiekami būtisku lomu I.Godmaņa valdības sabrukšanā, savukārt valdību gāšanā TP roku jau ir ietrenējusi, savulaik ar aiz matiem pievil-ktiem iemesliem gāžot Induļa Emša (ZZS) un I.Godmaņa valdības. Sak, mums jau vienkārši žēl, ka tā valdība tur agonē, tādēļ nāksim tai vārgulei talkā un piebeigsim, lai nemokās. A.Šlesers, spriežot pēc šīs nedēļas sākumā izskanējušajiem aicinājumiem veidot rīcībspējīgu valdību, jau nepacietīgi trinas, gaidot šādu notikumu pavērsienu, tas ir, TP kārtējo demaršu.
Pēc tam jau viss vienkārši. Aizbildinoties ar kopēju skatījumu uz nepieciešamību samazināt ministriju skaitu, nodokļu likmes un vēl atkarību no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas noteikumiem, TP var mesties kopā ar naskā A.Šlesera vadīto LPP/LC un Vladimira Putina vadītās Vienotās Krievijas sadarbības partneri SC, piesaucot vēl arī to, ka ekonomiskās dižķibeles laikā visnoderīgākā būs «nacionālā izlīguma valdība». Jādomā, ka šādai koalīcijai steigšus pievienosies visās kopš 2002.gada novembra izveidotajās valdībās esošā ZZS, kuras zīmola būtiskākie komponenti ir Lembergs kā premjera kandidāts un nevēlēšanās lēkt uz ecēšām.
It kā jau atjaunotās Latvijas vēsturē ir iegājusies tradīcija viena Saeimas sasaukuma laikā veidot ne vairāk kā trīs valdības. Tomēr spēles likmes ir pietiekami augstas, lai dažiem politikāņiem izraisītu vēlmi iet uz visu banku.