No bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera dibinātās Reformu partijas pašvaldībās ir ievēlēti vairāk nekā 50 deputāti. Divi no viņiem arī vada domi - Riebiņu novada priekšsēdis Pēteris Rožinskis un Kokneses novada vadītājs Dainis Vingris. Tuvojoties vietējām vēlēšanām, šķita interesanti noskaidrot, kam tiks Reformu partijas atstātais mantojums. Lielākajā daļā pašvaldību, kur ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, var startēt tikai no partiju sarakstiem. Dienas aptauja liecina, ka Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) ir iespējas vēl vairāk palielināt ietekmi vietējā varā. No ZZS saraksta plāno startēt arī bijušie reformisti Kokneses novada domē, kurā RP sarakstu pārstāv desmit deputātu. Arī Riebiņu novada pieciem no RP ievēlētājiem domniekiem izteikts piedāvājums pievienoties Latvijas Zaļajai partijai, taču tas nav vienīgais saņemtais uzaicinājums. Gandrīz visi uzrunātie ar dažiem izņēmumiem plāno startēt vietējās vēlēšanās.
Uzvarēsim tik un tā
Preiļu novada domē no RP ievēlēja arī pazīstamo akciju sabiedrības Preiļu siers valdes priekšsēdi Jāzepu Šņepstu, kurš, par pārsteigumu saviem bijušajiem saraksta kolēģiem, nesen nolicis deputāta mandātu. Viņu sākusi nogurdināt valsts iestāžu attieksme pret amatpersonām, kurām ik gadu ir jāiesniedz amatpersonas deklarācijas. J. Šņepsts Dienai skaidroja, ka tās sagatavošanai jau nācies tērēt daudz laika, bet pēc tam Valsts ieņēmumu dienests un vēl dažas iestādes prasījušas sniegt paskaidrojumus. Tas J. Šņepstam, kurš savulaik Saeimā pārstāvēja Tautas partiju, apnicis, un viņš nolēmis no politikas aiziet pavisam.
Tautas partija reiz bija valdošā arī Koknesē, vēlāk tās komanda pārgāja pie RP un tikpat pārliecinoši uzvarēja vēlēšanās. Novada deputāts Jānis Miezītis Dienai sacīja: «Vienalga, kurā partijā mēs būsim, mēs uzvarēsim.» Teikto viņš pamato ar pašvaldībā paveikto - vēlētājiem neesot svarīgs saraksta nosaukums, bet gan personības. Latvijas Zaļo partiju J. Miezītis esot izvēlējies, jo viņam ir bioloģiskā zemnieku saimniecība, nevis tāpēc, ka ZZS ir valdošā partija. Taču ir palicis prātā, ka laikā, kad pie varas bija Vienotība, Kokneses vietējā vara simpatizēja tai. Riebiņu novada priekšsēdi P. Rožinski zaļie paši uzrunājuši, taču tas nav vienīgais piedāvājums, tāpēc lēmuma pieņemšanu viņš ar domubiedriem nesasteigšot.
Vairākās pašvaldībās bijušie RP biedri noskaņoti sadarboties ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA), kura savukārt Saeimā ir opozīcijā. Tai tuvinājies arī Liepājas domnieks J. Vilnītis ar kolēģiem. Viņaprāt, politiķiem Liepājā vajadzētu nolikt pie malas ambīcijas un veidot vairāku partiju apvienību. Liepājas partija nebūtu ieguvusi tik lielu ietekmi, ja procentu barjeru būtu pārvarējusi arī Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK, kurai pietrūcis pavisam maz. Neiekļuvušo septiņu sarakstu zaudētās balsis aizgāja pie uzvarētājiem, atgādināja J. Vilnītis. Liepājas domē iekļuva tikai U. Seska, RP un Saskaņas centra saraksti.
Partiju meklējumos
No RP ievēlēto deputātu darbība vietējā varā bijusi dažāda. Auces novadā vairāki ievēlētie nolikuši mandātus, dodot vietu nākamajiem kandidātiem. Kad Bauskas novadā Aija Spriņķe atteicās no mandāta, viņas vietā nāca Solvita Jirgensone, kura pieslējās vairākumam, kamēr otrs saraksta deputāts Aleksandrs Novickis palika opozīcijā. Arī viņš plāno iekļauties LRA komandā. Tajā jau ir Jelgavas novada deputāts Kārlis Rimša, kurš no LRA startēja arī uz Saeimu. Agris Zvaigzneskalns jau drīz pēc ievēlēšanas Tukuma novada domē sarāva saites ar RP un pieslējās bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītājai Jaunajai konservatīvajai partijai, bija pat tās valdē, bet tagad viņš domā par savas partijas dibināšanu, lai startētu tikai Tukuma novadā. J. Bordāna partijai bija tuvinājies arī Kandavas novada deputāts Dainis Rozenfelds, kurš tagad esot saņēmis vairākus piedāvājumus. Tādu izteikusi arī Ingunas Sudrabas vadītā No sirds Latvijai, Dienai atzina D. Rozenfelds. No sirds Latvijai uzrunājusi vairāku pašvaldību deputātus, kas palikuši bez savas partijas. Tikmēr kāda cita Saeimā pārstāvētā spēka vadība atklāja, ka D. Rozenfelds pats ir interesējies par iespēju kandidēt no tās saraksta. Viņš gandrīz visu darba mūžu ir strādājis pašvaldībā un bijis arī tās vadītājs. Šajā laikā D. Rozenfelds ir pabijis daudzās partijās, ko skaidro ar iedzīvotāju mudinājumiem kandidēt vēlēšanās.
Sarunas ar bijušajiem RP pārstāvjiem atklāja, ka daļa no viņiem nekad nav bijuši RP biedri un nepārdzīvo tās noiešanu no politiskās skatuves. Pašvaldībās tas ir ierasts, ka tiek izmantots kāda politiskā spēka karogs, lai kandidētu vēlēšanās. Citas intereses ir tiem, kuri apzināti izvēlās valdošās partijas, lai piekļūtu tuvāk lielajai varai. Gan lielākas, gan mazākas ietekmes politiskie spēki ir ieinteresēti piesaistīt sev pazīstamus vietējos cilvēkus, lai veiksmes gadījumā pēc vēlēšanām varētu lepoties ar iegūto mandātu skaitu. Pirms šīm vēlēšanām jūtama piesliešanās ZZS kā premjera partijai un LRA, jo tā aizstāvot reģionu intereses.