Krievijas vara, atmetusi komunismu kā ideoloģiju, paturējusi pašu tā būtību: pašlabumu par katru cenu. Tā tad arī ir šīs valsts pašreizējā ideoloģija - nomenklatūrai lojālo oligarhu interešu aizstāvība, kā realizācijai tiek izmantots jebkas, lai cik neadekvāts tas būtu, piemēram, bakstīšanās ar ballistiskajām raķetēm rietumu virzienā netālu no Igaunijas robežas. Izskatās pēc laika garam un pašas Krievijas nostādnēm pretējas atpakaļrāpulības, kamēr nepaskaties uz to no otras puses: patiesībā jau šie ieroči ir retoriski rīki un vērsti pretējā virzienā - uz iekšu kā Kremļa kampēju kundziska dižmanība pirmām kārtām pret jebkuru, kas pašu zemē mēģinātu neatļauti skaļi pīkstēt. Šādai sapratnei gan nevajadzētu kavēt Latvijas atbildīgās amatpersonas protestēt pa labi un pa kreisi pret draudīgajām raķetēm, kas Latviju spēj sasniegt dažu minūšu laikā.
Līdzīga koruptīva un krampjaini egoistiska loģika vada Havanas valdošos brālīšus un to līdzinieku otrā pasaules malā - Phenjanas klanu, kas nudien ir klīniski analizējams gadījums. Piemēram, infantilā liegšanās dzirdēt jebko par gaidāmajiem Dienvidkorejas un ASV kopējiem manevriem, par ko ANO starpniekiem galu galā bija jākliedz caur ruporiem pāri demilitarizētajai divarpus jūdžu platajai zonai starp abām Korejām. Tās ir neprātīgas un spokainas manipulācijas bez kāda sakara ar nopietni ņemamu ideoloģiju, toties ļoti bīstamas visiem apkārtējiem. Pirmām kārtām jau pašu tautām.