Pagaidām gan to vēl nejūt. Līdzīgi kā Lielo pilsētu asociācija, kas apvieno deviņas lielās pilsētas, arī RACA cenšas lobēt savas intereses un panākt, lai ministrijās ar to rēķinās.
Lielo pilsētu asociācijas (LPA) izpilddirektors Viktors Valainis (Jēkabpils reģionālā partija) Dienai atzina, ka saturiski to nevajadzētu uztvert kā divu pašvaldību grupu sacensību, jo daudzos gadījumos abu intereses sakrīt. LPA pastāv jau vairāk nekā desmit gadu, un tai esot ievērojami lielāka pieredze. «Atmetot politiku, mēs spējam norādīt, kur likumos ir nepieciešami uzlabojumi,» sacīja V. Valainis. Viņaprāt, tas visiem nāk par labu. Likumā kā vienīgais oficiālais valdības sarunu partneris ir noteikta LPS, ar kuru valdība paraksta arī vienošanās un domstarpību protokolu pirms valsts budžeta projekta iesniegšanas Saeimā. Taču trešdien atsevišķa tikšanās ar Finanšu ministrijas vadību notika arī reģionālo attīstības centru līderiem, kuri jau tikušies ar vairākiem ministriem.
Ierobežots loks
Reģionālo attīstības centru apvienībā ir 21 pašvaldība, kam šis statuss ir noteikts Nacionālajā attīstības plānā. Tajā valsts attīstība tiek orientēta uz modeli «deviņi [lielās pilsētas] pluss 21». Tās galvenokārt ir pašvaldības, kas izveidotas ap agrāko rajonu centru pilsētām, - Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Talsu, Tukuma un Valkas novads -, kā arī Līvānu, Siguldas un Smiltenes novads.
RACA piedāvātā informācija liecina, ka arī reģionālās attīstības centri ir ļoti dažādi. Piemēram, Smiltenes un Ogres novadā bezdarba līmenis ir ap četriem procentiem, turpretim Ludzas novadā tas ir 17,4%, Līvānu novadā - 14,5%. Savukārt komersantu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Siguldas novadā ir 48,3, Cēsu novadā - 43,1, bet Krāslavas novadā tikai 15,5 un Balvu novadā - 18. Vairākumā šo novadu ir apvienojušies gandrīz visi agrāko rajonu pagasti un pilsētas, savukārt Cēsu novadam pievienojies tikai viens pagasts.
Kad pērn Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvāja jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu un aicināja turpināt pašvaldību apvienošanos, ministrs Kaspars Gerhards (NA) pieļāva, ka ir laiks paplašināt arī reģionālo attīstības centru loku, ārpus kura palikušas tādas stipras pašvaldības kā, piemēram, Ilūkstes, Aizputes, Auces, Kandavas un vēl vairāki novadi, tajā skaitā daļa Pierīgas pašvaldību. Reforma gan tika nobremzēta, piedāvājot pašvaldībām veidot sadarbības teritorijas.
LPS gaida pārbaudījumi
RACA vadītājs V. A. Krauklis šonedēļ žurnālistiem uzsvēra, ka, cīnoties par savām interesēm, apvienībai ir izdevies, piemēram, nepieļaut zemesgrāmatu nodaļu slēgšanu reģionu centros, dzemdību nodaļu saglabāšanu, kultūras un izglītības iestāžu pastāvēšanu, plašāku biznesa inkubatoru pārstāvniecību. «Latvijas Pašvaldību savienība nevar aizstāvēt visas pašvaldības,» uzskata V. A. Krauklis. Arī Cēsu novada priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (Vienotība) Dienai apvienību raksturoja kā labu formātu, kur sanākt kopā pašvaldībām ar līdzīgām interesēm. «Taču lielās pilsētas ir ieguvušas lielāku svaru. Mēs tik tālu vēl neesam tikuši. Tuvākajos gados mums arī šī autoritāte būtu jānostiprina,» piebilda Cēsu novada mērs.
Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents (ZZS) pārstāv tās pārējās 89 pašvaldības, kuras nav izredzēto «deviņi plus 21» modelī. Viņš neredz neko sliktu, ka viena pašvaldību grupa izveido biedrību un aizstāv savas intereses. «Taču viņi tā kā mazliet vājina Latvijas Pašvaldību savienības lomu, jo LPS pārstāv arī 21 pašvaldības intereses,» Dienai sacīja H. Vents. Tomēr Kuldīgas novada priekšsēdētāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam) apgalvo, ka arī reģionālo attīstības centru interesēs ir stipra LPS. «Es ļoti cienu LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini, taču ir jautājumi, kas interesē tikai mūs,» skaidroja I. Bērziņa.
H. Vents gan atgādina, ka Latvijas Pašvaldību savienībā jau ir Novadu apvienība, kuru vada Auces novada priekšsēdētājs Gints Kaminskis (ZZS) - viņš ir arī LPS priekšsēdētāja vietnieks, tāpat kā Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS), kurš vadībā pārstāv lielās pilsētas. Reģionu centru apvienība nākamajā LPS kongresā cer panākt grozījumus statūtos, lai arī tā varētu deleģēt savu vietnieku. H. Vents neredz nepieciešamību paplašināt LPS priekšsēdētāja vietnieku loku, taču lēmumu pieņemšot pašvaldību vairākums.
Grozījumi statūtos gan nebūs vienīgais pārbaudījums, kas nākamgad sagaida jaunievēlētās pašvaldības. Ja nevienam neizdosies pierunāt A. Jaunsleini palikt LPS vadītāja amatā, vietējiem līderiem būs jāizraugās arī jauns LPS priekšsēdētājs. Tas var izraisīt arī politiskas cīņas un atstāt ietekmi uz organizāciju, kuras vadībā katra pašvaldību grupa varētu vēlēties redzēt savu pārstāvi. H. Vents pašlaik neredzot tāda līmeņa cilvēku, kurš varētu nomainīt tagadējo LPS līderi un saņemt pārliecinošu visu pašvaldību grupu atbalstu. Arī I. Bērziņa personīgi vēlētos, lai A. Jaunsleinis turpina vadīt organizāciju. Jāatgādina, ka A. Jaunsleinis šajā amatā ir vairāk nekā 20 gadu un Dienai iepriekš sacīja, ka ir laiks dot šo vietu jaunam vadītājam.