Var uzsvērt divus gadījumus, kad tiek izmantots ārpakalpojums - vai nu uzņēmumā nav štata jurista, vai arī ārpakalpojuma sniedzējs tiek piesaistīts konkrētos specifiskos gadījumos, kuros štata juristam var pietrūkt zināšanu. Izplatītākie gadījumi, kad uzņēmumi izvēlas piesaistīt juristu biroju pakalpojumus, ir tiesvedības vai konfliktsituācijas ar valsts iestādēm, kā arī sarežģītu un neordināru darījumu noslēgšana.
Šaura specializēšanās
Dienas aptaujātie uzņēmēji un juristi norāda, ka juridisko biroju galvenā priekšrocība ir tajos strādājošo juristu specializēšanās katram savā šaurā jomā, kas tiek pārzināta vissīkākajās detaļās. Madonā strādājošā Artura Vaišļas juridiskā biroja īpašnieks A. Vaišļa štata juristu salīdzina ar ģimenes ārstu, kurš labi pazīst savu pacientu, spēj tam palīdzēt vispārīgos gadījumos, taču, ja rodas sarežģījumi, nosūta pie speciālista jeb šajā gadījumā juristu biroja, kur strādā dažādās jomās specializējušies juristi.
Juridiskā biroja Cobalt vadošā partnere Dace Silava-Tomsone, taujāta, kādos gadījumos uzņēmumi visbiežāk vēršas pēc palīdzības, min dažādas tiesvedības, konfliktsituācijas ar valsts iestādēm, kā arī sarežģītu darījumu, piemēram, par nekustamo īpašumu, slēgšanu. Viņa arī uzsver, ka štata jurists un ārpakalpojumu sniedzējs viens otru papildina, jo štata darbinieks labi pārzina uzņēmuma situāciju, taču ārpakalpojuma sniedzēja rīcībā ir juristi, kas specializējas šaurās tēmās, kuras viens cilvēks pilnībā pārzināt nevar. «Mēs birojā redzam vairāku simtu klientu dažādus gadījumus, līdz ar to mums ir liela pieredze un prakse, kādu nevar iegūt tikai vienā uzņēmumā strādājošs jurists,» norāda D. Silava-Tomsone. Juriste arī uzsver, ka juridisko pakalpojumu sniedzēju izvēlē liela loma ir rekomendācijām un starptautiskā mērogā uzņēmumu Cobalt atrod profesionālās starptautiskās direktorijās, kur advokātu biroji sarindoti pēc klientu novērtējuma.
Juridiskā biroja JurTec valdes loceklis Mihails Šenkelmans, piekrītot Cobalt pārstāvei par specializācijas priekšrocībām, min, ka juridiskā biroja juristiem iznāk iejusties gan parādnieka, gan kreditora lomās, pārstāvēt gan darba devējus, gan darba ņēmējus, līdz ar to rodas izpratne par abu pušu argumentāciju un rīcību. M. Šenkelmans arī bilst, ka ārpakalpojumi uzņēmumam var izmaksāt lētāk nekā štata jurists, kura vidējā alga Latvijas darba tirgū ir vismaz 900-1000 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.
Ilga sadarbība
Uzņēmuma Rīgas taksometru parks valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks stāsta, ka uzņēmumā štatā strādā tikai jurists, kas nodarbojas ar vienkāršām lietām, piemēram, tipveida līgumu slēgšanu, taču pārējos gadījumos tiek izmantoti juristu biroja pakalpojumi. «Mēs sadarbojamies jau vairākus gadus, un konkrētais juristu birojs ir sens mūsu partneris, kas bauda pilnīgu uzticību. Sadarbība ar šo biroju sākās jau mana tēva laikā, kurš uzņēmumu vadīja 22 gadus. Šos ārpakalpojumus mēs izmantojam tiesvedībās, dažādās konfliktsituācijās, kas izveidojas ar valsts institūcijām, piemēram, ar Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts darba inspekciju, arī ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Nozīmīga joma, kur mums nepieciešami jurista pakalpojumi, ir darba tiesības, jo nereti šoferi, kuri izdarījuši kādus pārkāpumus un tikuši atlaisti, vēršas tiesā vai Valsts darbā inspekcijā,» situāciju raksturo K. Muižnieks. Viņš arī bilst, ka juridisko pakalpojumu sniedzēja izvēlē vislabākais kritērijs ir paveiktie darbi un pieredze.