Viltus novērotāji
Ukrainas prezidents Petro Porošenko vēlēšanas, kurās izraudzījās separātistu līderus un parlamentus, nodēvēja par «teroristisku organizāciju sarīkotu farsu zem tanku un automātu stobriem», kam neesot nekā kopīga ar tautas gribas paušanu, raksta EUobserver.com.
Kijeva uzskata, ka balsojums bruņoto separātistu sagrābtajās teritorijās ir nelikumīgs, jo nav noticis saskaņā ar 5. septembrī Minskā noslēgto pamiera vienošanos starp Ukrainu, Krieviju un «tautas republiku» vadītājiem. Minskas vienošanās paredzot, ka separātistu teritorijās decembrī drīkstēja sarīkot pašvaldību vēlēšanas, kuru norisi regulētu Ukrainas likumdošana.
Separātisti pirmdien paziņoja, ka par Doņeckas «tautas republikas» vadītāju ievēlēts pašreizējais separātistu līderis Aleksandrs Zaharčenko, bet Luhanskas «tautas republikā» - līdzšinējais vadonis Igors Pļotnickis. Vietējās «vēlēšanu komisijas» apgalvo, ka vēlēšanās varēja piedalīties 1,4 miljoni vietējo. Tomēr ziņu aģentūra AP vēsta, ka Doņeckā nobalsojuši bruņoti vīrieši no Ukrainas dienvidu reģiona Odesas, ko kontrolē Kijeva.
Doņeckas «tautas republikas» vēlēšanu komisijas priekšnieks Romāns Ļagins aicināja Kijevu pieņemt vēlēšanu rezultātus separātistu pašpasludinātajās republikās. «Kijevai jāsamierinās ar domu, ka Donbass vairs nav daļa no Ukrainas, neraugoties uz to, vai viņi atzīst vai neatzīst mūsu vēlēšanas, - tā ir viņu problēma,» R. Ļaginu citē portāls NEWSru.com.
Krievija, kā iepriekš solījusi, atzina separātistu rīkoto balsojumu, uz kuru savus novērotājus nenosūtīja rietumvalstis un tāda autoritatīva organizācija kā EDSO. Tajā pašā laikā par starptautiskajiem vēlēšanu novērotājiem uzdevās Maskavai draudzīgi Eiropas galēji labēju un galēji kreisu politisko spēku pārstāvji, tostarp bijušā Itālijas diktatora Benito Musolīni mazmeita Alesandra.
Maskavas pirksts
Eiropas Savienības (ES) jaunā ārlietu vadītāja Federika Mogerīni paziņoja, ka separātistu vēlēšanas ir «kārtējais šķērslis ceļā uz mieru Ukrainā». Viņa piebilda, ka balsojums nenotika saskaņā ar Minskas vienošanos.
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers aicināja Krieviju respektēt Ukrainas teritoriālo nedalāmību. «Mēs vērtēsim Krieviju un prezidentu [Vladimiru] Putinu pēc [agrākajiem] paziņojumiem, ka Ukrainas vienotību nevar apšaubīt,» ministrs rakstīja īso vēstījumu vietnē Twitter. Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvji pirmdien paziņoja, ka notiekošais Austrumukrainā izslēdz iespēju atcelt ES sankcijas pret Krieviju.
Lietuvas Ārlietu ministrija paziņoja, ka vēlēšanas separātistu kontrolētajās Ukrainas teritorijās notika «ar tiešu Krievijas atbalstu» un tās esot uzskatāmas par «Ukrainas teritoriālās nedalāmības milzīgu pārkāpumu». NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir pārliecināts, ka ar separātistu balsojumu «Krievija turpina centienus destabilizēt Ukrainu».
Analītiķi prāto, ka Maskava, atzīstot vēlēšanas, vēlas padziļināt Kijevas un separātistu konfliktu. «Putina stratēģiskais mērķis ir radīt «iesaldēto konfliktu» Ukrainas austrumos, lai novērstu Kijevas pievienošanos NATO,» komentārā rakstīja Londonas laikraksts The Times.