Ar Izraēlas vēstniecības atbalstu biedrība Pasaules mūzika pagājušajā nedēļā mākslinieku uzņēma Rīgā, kur nu jau nofilmēts materiāls videoklipam Thru Riga sērijā ar nosaukumu Thru the City. Vietnē YouTube atrodami jau vairāki Kutimana šīs sērijas videoklipi - par Jeruzalemi, Krakovu, Tokiju. Vēl tikai gada sākumā viņš pabeidza klipu par Ņujorku, savukārt Thru Riga pirmizrāde jau šovasar būs skatāma festivālā Telavivas pludmale Rīgā, kas zemes strēlē Ķīpsalā pie Vanšu tilta no 31. jūlija līdz 3. augustam ļaus iepazīt daudzveidīgu Izraēlas kultūras mozaīku - mākslu, mūziku, deju, kino, modi, ēdienus, tradicionālos sporta veidus. Kutimans tur plāno ne tikai parādīt Rīgas klipu, bet arī uzstāties ar savu grupu. Vēlāk, rudenī, Thru Riga būs skatāms Pasaules mūzikas festivālā Porta.
Ko savā klipā stāstīsiet par Rīgu?
Es centīšos parādīt Rīgu tikai caur mūziku un ainavu, bez paskaidrojošiem tekstiem un sarunām. Producente Ilze Apsiņa man palīdzēja sameklēt brīnišķīgus mūziķus. Esmu ļoti iepriecināts par Auļiem ar dūdām un lielām bungām. Koklētāju Laimu Jansonu nofilmēju vienkārši mežā. Vēl manā videoklipā būs redzams DJ Monsta, un arī putnu dziesmas un braucošo mašīnu troksnis būs dzirdami klipā.
Kur šis Thru the City cikls iesākās? Ko jau esat nofilmējis?
Pirmā bija Jeruzaleme. Pēc tam nofilmēju Krakovu, Tokiju, Ņujorku, bet no Rīgas došos tālāk uz Āfriku. Viss sākās 2010. gadā, kad izveidoju projektu Thru You. Toreiz YouTube atradu mūziķus, kuri spēlē dažādus instrumentus, un apvienoju kopīgā CD albumā (tad es vēl nefilmēju). Pēc tam sāku saņemt ielūgumus dažādās pilsētās paveikt ko līdzīgu.
Motivē interese par mūziku vai ceļošanu?
Mazliet no visa. Es mīlu mūziku, un arī pats esmu mūziķis. Patīk arī filmēt un ceļot. Manuprāt, šis ir labākais veids, kā to visu apvienot: ceļot, filmēt un muzicēt.
Kura no līdzšinējām muzikālajām pilsētu vizītkartēm devās rokā visgrūtāk?
Viskomplicētākais projekts bija Krakovā, jo tur nofilmēju pārāk daudz mūziķu - vairāk nekā divdesmit! - un pēc tam nezināju, kā visus ietilpināt vienā klipā. Katrs videoklips ilgst piecas līdz septiņas minūtes - kā viena dziesma.
Tas būs seriāls visai dzīvei? Taps arī kāds lielāks kopsavilkums: grāmata, izstāde, filma?
Projekts ir liels, un es nezinu, cik ilgi tas turpināsies. Ceru kādreiz izveidot izstādi ar klipos neizmantoto materiālu, jo klipā vienmēr nonāk tikai maza daļa no tā, ko esmu safilmējis.
Kādus instrumentus un kādā stilā spēlējat?
Mazliet klavieres, ģitāru, bungas un basģitāru, taču neesmu virtuozs kāda instrumenta spēles meistars. Radot pats savu mūziku, pēc kārtas spēlēju un ierakstu visus šos instrumentus. Apgūt tradicionālos ebreju tautas mūzikas instrumentus gan būtu par grūtu. Manā grupā ir astoņi mūziķi, un mēs spēlējam psihedēlisko fanku. Es mīlu ritmu, «grūvu», manās acīs tā ir mūzikas un arī vizuālās mākslas galvenā pievilcība. Mans klavierskolotājs teica, ka, spēlējot solo, nav būtiski, kādas notis tu spēlē, bet gan, vai ir jūtams grūvs. Tā ir mana mūzikas filozofija.
Likumsakarīgi, ka muzikālo videoklipu projektu sākāt dzimtajā Jeruzalemē?
Esmu dzimis Jeruzalemē, taču to pametu jau divu gadu vecumā. Kad sāku filmēt, arī Jeruzalemē atklāju daudz jauna. Kopš pagājušā gada dzīvoju kibucā, laukos. Man tur ļoti patīk. Es gan neesmu šīs kopienas biedrs un nestrādāju lauku darbus, bet tikai īrēju mājokli. Tas ir tālu prom tuksnesī, un tur dzīvo vienkārši, laimīgi cilvēki, kuri cits citam izpalīdz. Tur man patīk daudz labāk nekā pilsētā, kur dzīve rit steigpilnā naudas pelnīšanas ritmā. Tas ir mazs ciematiņš, bet tur ir ēdnīca un veļas mazgātava. Kibucā jūtos ļoti labi, es tur jau visus pazīstu.
Lēmumu tik krasi mainīt vidi pieņēmāt izšķirīgā krīzes brīdī?
Pēc steidzīgā, skaļā pilsētā Telavivā pavadītiem trīspadsmit gadiem man bija jau par daudz pilsētas tempa, un arī dzīve tur bija par dārgu. Man bija nepieciešama studija, klusums un jauki cilvēki.
Kā no ciemata popularizējat savu mūziku?
Internetā. Sadarbojos ar producentu, kurš palīdz lietišķajā jomā.
Esat mūziķis, videomākslinieks - profesionālis? Kurai mākslai dodat priekšroku?
Mani vecāki ir dabaszinātņu profesori, bet es pat neesmu beidzis augstskolu. Sāku ar mūziku, kam filmēšana vispirms piepulcējās kā hobijs. Izraēlā par mani teiktu, ka «mainu cepuri»: brīžiem vairāk muzicēju, brīžiem filmēju.