Konkrētajā zonā tajā dienā strādājuši četri celtnieki, bet daļā, kur izcēlies ugunsgrēks - tikai viens. Taču Rīgas pils atjaunošanas un restaurācijas darbu veicēja - pilnsabiedrība SBRE uzreiz pēc ugunsgrēka kategoriski noraidīja iespējamību, ka ugunsgrēks izcēlies viņu darbības rezultātā, jo ikvakara apgaitā Militārās policijas un būvnieku pārstāvis to būtu pamanījuši. Taču ekspertīzes veicējs Heiki Perls uzskata, ka apgaita vai nu netika veikta, vai arī uguns netika pamanīta: «Siena, kur sākās ugunsgrēks, dega jau vairākas stundas, pirms pirmais aculiecinieks pamanīja dūmojošo ēkas jumtu. Redzams, ka kāds to bija dzēsis pirms ugunsdzēsēju ierašanās.» Tikmēr VNĪ aprēķinājusi, ka ugunsgrēks Rīgas pilij nodarījis zaudējumus kopumā vairāk nekā četru miljonu latu apmērā, un jau pieprasījusi SBRE novērst visus postījumus par saviem līdzekļiem, kā arī atstādināt no amata tos uzņēmuma darbiniekus, kuri ugunsgrēka dienā bija atbildīgi par ēkā notiekošajiem būvdarbiem.
SBRE restaurācijas projektu vadītājs Ivars Rība kategoriski noraida iespējamību, ka pilnsabiedrība liesmu postījumus segs par saviem līdzekļiem, tikai pamatojoties uz VNĪ pasūtītās ekspertīzes rezultātu: «Civilizētās valstīs tā nenotiek. Mēs gaidīsim policijas izmeklēšanas rezultātus, jo tikai viņi pilnvaroti nosaukt vainīgo.» Viņš arī vaino VNĪ neizdarībā, sakot, ka iestādes dēļ radusies dīkstāve, kas liedz pils ēkai izbūvēt jumtu, kura tehniskais projekts jau izstrādāts. Savukārt VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane skaidro, ka jumta projektam tiks veikta papildu ekspertīze, lai pārliecinātos par tā drošību un atbilstību ēkas faktiskajam stāvoklim pēc ugunsgrēka. Būvnieku pārstāvji gan uzskata, ka VNĪ ar dažādiem paziņojumiem cenšoties novērst sabiedrības uzmanību no savas atbildības par notikušo un publiski iespaidot policijas izmeklēšanu, kas vēl nav noslēgusies.
B. Strautmane norāda, ka viņas vadītā iestāde gatava tiesāties, ja Rīgas pils būvnieki atteiksies par saviem līdzekļiem atjaunot ēku tās iepriekšējā stāvoklī un atmaksāt valstij ugunsgrēka seku likvidēšanā jau ieguldītos vairāk nekā 300 tūkstošus latu.
Liesmas, kas Rīgas pilī izcēlās 20. jūnija vakarā, nopostīja 3200 ēkas kvadrātmetru, tajā skaitā jumta konstrukcijas, bēniņu telpu, Balto un Svētku zāli. Savukārt dzēšanas darbos izmantotais ūdens sabojāja lielu daļu ēkā esošo muzeju krājumu.