«Ja mūs atdala, mēs zaudējam savu adresi un nevaram iegūt ierakstu zemesgrāmatā,» problēmas būtību atklāj J.Rapa. Valsts zemes dienests gan pastāv uz savu - darbnīca celta atsevišķi, tā uzskatāma par neatkarīgu būvi un jāprivatizē likumā noteiktā kārtībā. Abu pušu strīds nonācis Administratīvajā apgabaltiesā.
Cēla kā darbnīcas
Pēc J.Rapas teiktā, mākslinieku darbnīcas starp abiem namiem ieprojektētas jau 1973.gadā, kad cēla Maskavas ielas 216. un 218.namu, starp kuriem atrodas viņa darbnīca. Patlaban tēlnieks tajā dzīvo un strādā kopā ar dzīvesbiedri Zigrīdu Rapu. 1998.gadā mākslinieki šo darbnīcu un zemes gabala domājamās daļas ieguva savā īpašumā paātrinātās privatizācijas ceļā. «Tā bija paātrinātā privatizācija 1997.gada redakcijā, bija jāsamaksā stingri noteiktā cena - divdesmit latu un sertifikāti. Šajā cenā automātiski tika ietilpināta arī dzīvojamai mājai piesaistītā zemes gabala domājāmā daļa,» skaidro J.Rapa. «Tas pierāda, ka mums pienākas zemesgrāmata par mājas Maskavas ielā 216 domājamo zemes gabalu.» Taču, kad tēlnieks vērsies Zemes dienestā, atklājies, ka it kā privatizētās telpas pēc dienesta rīcībā esošās būves tehniskās inventarizācijas lietas uzskatāmas par nedzīvojamu telpu, tāpēc atdalāmas no blakus esošajiem daudzdzīvokļu namiem. «Tā ir falsificēta inventarizācija,» kategorisks ir J.Rapa. Taču, kā skaidro Zemes dienesta speciāliste Ilona Kalniša, «mākslinieku darbnīca ir daudzdzīvokļu mājā esoša neapdzīvojamā telpa vai telpu komplekss», turklāt «Valsts zemes dienesta rīcībā nav dokumentu par mākslinieku darbnīcu ekspluatācijā pieņemšanas gadu». Tāpēc telpas uzskatāmas par neapdzīvojamām, ēka - par atsevišķu objektu, kas atdalāms no blakus esošajiem namiem.
Tēlnieks ir sašutis par šādu atzinumu: «Kā mūs var atdalīt, ja no blakus esošās mājas mūsu darbnīcā nāk siltums, elektrība, ūdens?»
Jāpieaicina eksperti
Arī Rīgas būvvalde, kurā abi mākslinieki vērsušies pēc palīdzības, atzīst - tēlnieku īpašumā esošā būve veidota pēc individuāla projekta. Būvvalde iesaka objektā veikt būvekspertīzi, kurā varētu noskaidrot - ir vai nav iespējams darbnīcu atdalīt no abām daudzdzīvokļu ēkām. «Taču, tā kā būvvaldes kompetencē neietilpst sertificētas būvekspertīzes veikšana, tā jāuztic neatkarīgiem ekspertiem,» iesaka būvvaldes vadītājs Andis Cinis. J.Rapa par šo ieceri ir sašutis: «Nav jānojauc māja, lai uzzinātu, kur ir kāda apkures caurule vai elektrības vadi. Šim nolūkam kalpo projekti, kas ir mūsu rīcībā. Ja kādai institūcijai nepieciešama ekspertīze, varam pieaicināt Finanšu policiju.»