Aziātu šķirnes skaistule Aša ir viens no šādi pamestiem suņiem. Divus gadus viņa mita nelielā voljerā. Cilvēks, kas bija piekritis suni barot, kādā dienā saprata, ka ar dzīvnieku kaut kas nav kārtībā, un nolēma Ašu iekārtot patversmē. Sākumā voljerā vai pastaigu laukumā Aša kā tāds vilciņš gāja uz riņķi, ar galvu sitoties pret sienām, režģiem, līdz bezspēkā saļima. Tikai, sajūtot cilvēka tuvumu un glāstus, viņa nomierinājās.
Patlaban Aša adopcijai vēl netiek piedāvāta, taču interesenti var braukt ar viņu iepazīties Juglas suņu patversmē. Taču gribētos, lai Ašas piemērs ir kā auksta duša visiem, kas pamet savus suņus kaimiņu pārziņā un paši aizbrauc no valsts vai vienkārši, ziemai atnākot, atstāj suņus vienus vasaras lauku māju sargāt. Varbūt tie cilvēki neiedomājas, ka suns ļoti pārdzīvo vientulību.
Tāpēc, pirms dodaties prom uz ilgu laiku, padomājiet, vai jūs savam sunim novēlat sajukt prātā no skumjām, vientulības? Ašu izglāba, bet cik uzticīgo mājas sargu lauku sētās savu vientulību cenšas kliedēt, soļojot uz riņķi pretim nekurienei?