«Nav stāsta skumjāka par šo, kā stāsts par Džuljetu un viņas Romeo,» pirms vairāk nekā četrsimts gadiem rakstīja Viljams Šekspīrs, kura radītos varoņus režisors sadarbībā ar scenāristu Nilu Saksu ir pārcēlis uz šodienas Latviju un licis aci pret aci satikties nevis naidīgi noskaņotām dzimtām, bet gan divu nāciju jauniešiem. «Kad 1991. gadā aizbraucu dzīvot uz Lietuvu, šeit bija vienota sabiedrība,» atceras Māris Martinsons, kurš kaimiņvalstī pavadījis astoņpadsmit gadu. Pēc ilgstošās prombūtnes viņš atgriezies Latvijā, kura pa šo laiku bija nokļuvusi pilnīgi citā situācijā. «Dramaturģiski ļoti interesantā,» viņā uzreiz ierunājies režisors.
No sākuma Mārim Martinsonam bijusi doma uzņemt filmu par divām ģimenēm, kuras darbība aizsāktos Otrā pasaules kara priekšvakarā un risinātos līdz pat mūsdienām ar Romeo un Džuljetas piedzimšanu. «Ja nebūtu saticis Nilu Saksu, šis projekts vēl aizvien atrastos manā portfelītī,» uzsver režisors, kurš šajā darbā ir atteicies no lielbudžeta filmas vēriena un kopā ar scenāristu koncentrējies uz abu mīlētāju traģiskā likteņa mestajiem lokiem Kauguru pusē, kur gandrīz skaitliskā līdzsvarā dzīvo divu valodu kopienas un kurā pārējās Jūrmalas greznība dzirdama kā tālas skaņas. «Viņš gāja uz vietām, kur pulcējas jaunieši, un klausījās, kā viņi runā, skatījās, kā viņi uzvedas, jo mēs gribējām izvairīties no jebkāda teatrālisma kadrā,» par Nilu Saksu stāsta Māris Martinsons, kurš īpaši novērtē sava cīņu biedra ironiju, veselīgo skatu uz lietām un dzīvo valodu rakstītajos tekstos. Turklāt viņš esot īsts Viljama Šekspīra fans, kurš ar pārsteidzošu acību mūsdienu notikumos saskatījis angļu dramaturga lugā ietvertās kaislības un kura darbs sagādās intelektuālu baudījumu tiem filmas skatītājiem, kuri labi pārzina Viljama Šekspīra tekstu.
Angļu dramaturga sarakstītais mīlasstāsts ir viena no visvairāk ekranizētajām lugām. Pēc tās motīviem radīto darbu vidū īpaši var izcelt divus - itāļu klasiķa Franko Dzefirelli 1968. gada interpretāciju un austrāliešu režisora Beza Lurmena 1996. gada riskanto, bet pārliecinošo filmu ar tolaik vēl stipri jauniņo Leonardo di Kaprio, kurš šajā lomā savaldzināja miljoniem mazgadīgu meiteņu visā pasaulē. Savukārt Germans Andrejevs vēl tikai gaida savu zvaigžņu stundu. Jau vairākus gadus viņš studē aktiermeistarību Maskavā un redz sevi šajā profesijā arī nākotnē, bet Laura Luīze Dzenīte tikko ir pabeigusi vidusskolu un nākamos sešus gadus pavadīs, mācoties medicīnu. «Uz ekrāna viņi ieraudzīs sevi tādus, kādi viņi bija un kādi vairs nekad nebūs, jo šajā vecumā viņi ļoti ātri mainās ne tikai vizuāli, bet arī savā domāšanā,» akcentē Māris Martinsons, kurš filmas radošajā komandā galvenokārt bija pulcējis jauniešus bez iepriekšējas kino pieredzes - ne tikai izvēlēto aktieru ziņā. Jaunā režisore Alise Zariņa pārkvalificējusies par operatori un pievienojusies Jānim Eglītim, bet mūziķe un grupas Astro'n'out līdere Māra Upmane-Holšteine pirmo reizi radījusi skaņu celiņu filmai.
No 23. oktobra filmu Romeo n' Džuljeta varēs noskatīties kinoteātros Rīgā un visā Latvijā.