«Daudzi iedzīvotāji, kuri vēlējās deklarēt savu dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, minētajā laika posmā no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ to nevarēja izdarīt. Apzināmies, ka grozījumu saistošajos noteikumos veikšanas gadījumā pašvaldībai atsevišķos gadījumos būs jāveic nodokļa summas pārrēķināšana. Ministrijas ieskatā šāds īslaicīgais administratīvais slogs ir samērīgs ar ieguvumu gan pašvaldībai, kura vēlas piesaistīt savai administratīvajai teritorijai jaunus iedzīvotājus, lai palielinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, gan iedzīvotājiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nebija deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgas pilsētā,» norāda K. Gerhards.
Ministra padomnieks Oskars Vizbulis informē, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) joprojām turpina saņemt iedzīvotāju sūdzības gan par nodokļu likmju nesamērīgumu, kā arī par nepietiekamu informācijas sniegšanu no Rīgas pilsētas pašvaldības puses pirms nodokļa piemērošanas. Rīgas iedzīvotāji uzsvēruši, ka par jaunajām nodokļa likmēm uzzinājuši tikai pēc saistošo noteikumu stāšanās spēkā - 2016. gada 1. janvāra.
Rīgas domes priekšsēdētāja preses sekretāre Laila Ivāna Dienai norādīja, ka Rīgas dome nevar būt atbildīga par situāciju gada beigās, kad deklarēšanās nebija iespējama tehnisku iemeslu dēļ, jo portālā www.latvija.lv šis pakalpojums nebija pieejams no 2015. gada 30. decembra pulksten 17.00 līdz 2016. gada 2. janvārim, kā to norāda arī K. Gerhards savā vēstulē. Jau janvāra vidū par šo problēmu trauksmi cēla arī Rīgas domes opozīcijas deputāts Valdis Gavars (Vienotība), norādot, ka šī iemesla dēļ ievērojami paaugstinātu NĪN likmi aprēķinās vismaz 300 rīdziniekiem. Tāpat bijušas problēmas tiem, kas saistībā ar adresu maiņu nav paspējuši pārdeklarēties jaunajā adresē, jo tās nebija Adrešu reģistrā, kaut lēmums par adreses piešķiršanu bija pieņemts. Tas varēja būt iemesls deklarēšanas atlikšanai uz pēdējo brīdi.
Jau vēstīts, ka paaugstināta NĪN likme noteikta dzīvokļiem, kuros neviens nav deklarēts. Brīdī, kad tika pieņemti attiecīgi grozījumi normatīvajos aktos, informācija liecināja, ka šādu dzīvokļu ir 38 000. Savukārt juridiskām personām paaugstinātā likme attieksies gan uz dzīvokli, gan zemi. Tas skaidrots ar taisnīgumu - lai personas, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību ar mērķi gūt peļņu tagad vai nākotnē, nemaksātu tikpat, cik parasts pilsētnieks.