Nedēļas laikā asociācijām Veselības ministrijai (VM) jāiesniedz priekšlikumi, kas konkrēti būtu jādara galvenajiem speciālistiem, kā arī jāizvirza kandidāti šim postenim. Ministrija tikmēr izstrādās nolikumu. Plānots, ka galvenais speciālists slēgs darba līgumu ar VM un par savu darbu saņems atalgojumu. Cik liela būs alga, vēl nav zināms.
B.Rozentāle noliedz, ka jaunizveidotā institūcija tikai palielinās birokrātisko slogu: «Nekādā gadījumā!» Līdz šim trūcis speciālistu, kas analizētu to, kas notiek konkrētā medicīnas nozarē. Ministrijas ierēdņiem trūkstot medicīniskās izglītības, savukārt profesionālo asociāciju pārstāvjiem par darbu nemaksā, tādēļ nevarot prasīt rezultātu.
Dienas aptaujātie medicīnas profesionāļi norāda, ka sistēmu nedrīkst pārcelt viens pret vienu no padomju gadiem. Ķirurgu asociācijas vadītājs Jānis Gardovskis domā, ka galvenajam speciālistam pēc savas iniciatīvas jāanalizē, piemēram, mirstības gadījumi un sniegtā pakalpojuma kvalitāte. Ko līdzīgu jau dara Veselības inspekcija, taču tā reaģējot tikai uz sūdzībām. «Mēs kā asociācijas pārstāvji bieži vien nemaz netiekam pie pacientu kartotēkām, jo ārstniecības iestāde norāda uz personas datu aizsardzību,» skaidro Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Dace Rezeberga. Galvenajam speciālistam būtu tiesības pieprasīt šādu informāciju, lai analizētu, piemēram, zīdaiņu mirstību Latvijā. Piesardzīgāk pret jaunās institūcijas ideju izturas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide. «Jāskatās, lai netiktu dublētas funkcijas, ko jau veic Veselības ministrija,» norāda S.Veide. «Kāpēc ministrijai šī jaunā ierēdņu kārta ir vajadzīga? Ja nepieciešams speciālistu viedoklis, var pieaicināt Latvijas Ārstu biedrību un profesionālās asociācijas,» uzsver ģimenes ārste Ilze Aizsilniece.
J.Gardovskis pieļauj, ka sarēžģījumus varētu sagādāt galveno speciālistu atrašana, jo «amats kutelīgs, nav viegli iet pret saviem kolēģiem», analizējot viņu darbu un konstatējot kļūdas. Nojaušams, ka šķēpu laušana būs arī par to, kurās medicīnas nozarēs nepieciešams galvenais speciālists. «Jomas ir ļoti sadrumstalotas,» skaidro D.Rezeberga.