Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS), tiekoties ar Saeimas komisiju, uzsvēra, ka, lai gan sākotnēji no FM pakļautībā esošās Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes par iespēju saņemt kredītu Ķemeru sanatorijas iegādei saņemts pozitīvs atzinums, jau drīzumā izvirzīti absurdi papildu nosacījumi - piemēram, prasība, lai Ķemeru sanatorijai pirms iegādes tiek noņemti visi apgrūtinājumi, un prasība pēc konkrēta sanatorijas attīstības plāna. Tās, pēc G. Trukšņa domām, ņemot vērā faktu, ka lēmums par sanatorijas atpirkšanu pieņemts steidzamības kārtā, ar mērķi nodrošināt sanatorijas ēkas saglabāšanu un apsaimniekošanu apkures sezonā, ir absurdas prasības. Asu kritiku FM izpelnījusies arī no deputātes Ingūnas Rībenas (Vienotība), kura norāda - valsts iestāžu pasivitātes dēļ aizvien vairāk pieaug draudi, ka Ķemeru sanatorijas ēka bez apsaimniekošanas ies bojā un «vairs nebūs par ko diskutēt».
Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) savā pakļautībā esošo institūciju piesardzību centās attaisnot ar iespējamajiem finanšu riskiem sanatorijas iegādes gadījumā -ja pret Latvijas valsti sanatorijas iegādes darījuma dēļ tiks celta prasība no bijušo īpašnieku puses un ja Jūrmalas domei neizdosies atrast investorus sanatorijai, zaudējumi varot sasniegt pat 15-20 miljonus latu. Tiesa, Ķemeru sanatorijas maksātnespējas administrators Ainārs Kreics riskus, ka bijušie sanatorijas īpašnieki tiesas ceļā varētu piedzīt līdzekļus no valsts, vērtē kā maz ticamus.
Kaismīgās diskusijas starp pašvaldību, sanatorijas maksātnespējas administratoru un par valsts aizdevumu atbildīgo FM tomēr devušas arī pozitīvus rezultātus - Saeimas komisijas sēdes laikā A. Kreics pilnībā noraidīja FM bažas, ka sanatorijas iegādes darījumu varētu traucēt nenodrošināto kreditoru pieprasītie apgrūtinājumi, jo tie ar nepārsūdzamu tiesas lēmumu jau ir atcelti. Turklāt gan A. Kreics, gan FM pārstāvji atzina, ka pašvaldībai ir tiesības sanatoriju iegādāties arī 23. septembrī plānotajā izsolē.