ES fondu apguvei vajadzētu notikt uz Nacionālā attīstības plāna prioritāšu pamata, bet, tā kā šī dokumenta sagatavošana ir aizkavējusies, jo no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas šo pienākumu ir pārņēmis tikai decembrī izveidotais Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), tad Finanšu ministrija sagatavojusi savu prioritāšu sarakstu, kas jau apspriests reģionos. Sākotnēji Finanšu ministrija plānoja ar ziņojumu valdībā uzstāties jau janvārī, bet ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis Dienai sacīja, ka tas, visticamāk, notiks februārī. «Tie nebūs divi paralēli procesi, un valdība par prioritātēm diskutēs vienā laikā,» sēdē uzsvēra M. Krieviņš un atgādināja, ka ne tikai Finanšu ministrijai, bet arī Zemkopības ministrijai «te ir liela loma».
Pārresoru koordinācijas centrā no 14 darbiniekiem pašlaik strādā tikai trīs, no kuriem viens ir tā vadītājs M. Krieviņš, bet divi pārnākuši no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Puse darbinieku centrā būs ierēdņi, bet puse - ekspertu, ar kuriem tiks slēgti darba līgumi. Uz ierēdņu vietām ir pieteikušies 76 kandidāti, kuru izvērtēšanu PKC direktors cer pabeigt līdz februārim, lai nākamajā mēnesī centrs varētu sākt strādāt pilnā sastāvā. «Es gribu izveidot tādu komandu, kas būtu gudrāka par mani un spētu radīt kvalitatīvu produktu,» teica M. Krieviņš, ar to domājot Nacionālo attīstības plānu, kas ir pirmais svarīgākais premjera pakļautībā izveidotā Pārresoru koordinācijas centra uzdevums.
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir apstiprinājis Nacionālā attīstības plāna izstrādes vadības grupu, kurā būs 32 cilvēki - ministriju valsts sekretāri un pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības, Lielo pilsētu asociācijas, valdības sociālo partneru organizāciju pārstāvji, kā arī vadošās personas no visiem plānošanas reģioniem. Vadības grupā nav iekļauti partiju politiķi, taču PKC vadītājam atbalstu ir paudis gan premjers, gan arī Saeimas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisija, kuru vada Raimonds Vējonis (ZZS).
Par Nacionālā attīstības plāna prioritārajiem virzieniem plānots vienoties februārī, bet līdz aprīļa beigām par katru no virzieniem sagatavot pasākumu plānu. Jūnijā valdībā iecerēts iesniegt NAP pirmo redakciju, kura tiks nodota arī apspriešanai sabiedrībā. Septembrī NAP paredzēts iesniegt valdībā, kura pēc tam plānu varētu nodot Saeimai. «Mans uzdevums ir sagatavot labu, godīgu un kvalitatīvu dokumentu, par kuru tie cilvēki, kam ir tautas mandāts, varētu lemt,» teica M. Krieviņš, kurš vēl piebilda - ja iestāde to nespēs izdarīt, tad iestādes vadītājs tiks nomainīts. NAP sagatavošana nav vienīgais PKC pienākums, tā kompetencē ir arī citu attīstības plānošanas dokumentu sagatavošana, starpsektoru politikas koordinācija nolūkā nodrošināt, lai šie plāni būtu savstarpēji saskaņoti. PKC veiks arī Ministru prezidenta un viņa biroja dotos uzdevumus, kas saistīti ar valsts rīcībpolitikas analīzi, Saeimas komisijā skaidroja M. Krieviņš, kurš vairākas reizes lietoja vārdu salikumu «starpsektoru», nevis «pārnozaru» politika.