«OECD ir viena no ietekmīgākajām domnīcām pasaulē ar plašu politisko instrumentu klāstu, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir veidot plašu analītisko bāzi politisku lēmumu pieņemšanai,» Dienai organizāciju raksturo politoloģe Žaneta Ozoliņa. OECD mājaslapā norādīts, ka tā nodrošina kopēju platformu valstu valdībām, lai strādātu kopā, dalītos pieredzē un meklētu risinājumus globālām problēmām. «Mēs nosakām starptautiskus standartus plašai virknei lietu, sākot no lauksaimniecības un nodokļiem līdz pat ķimikāliju drošībai,» vēsta organizācija. Viena no tās pamatvērtībām ir neatkarīgu un faktos balstītu rekomendāciju sniegšana politiku veidotājiem. Ne velti organizācijas kredo ir «labākas politikas labākai dzīvei».
Lai varētu sniegt pierādījumos balstītus ieteikumus, OECD norit plašs pētniecības darbs, kas ietver arī vienu no prestižākajām statistikas vietnēm, kur visi dati ir savstarpēji salīdzināmi. Viens no visplašāk pazīstamajiem OECD pētījumiem ir starptautisks skolēnu sekmju novērtējums (PISA), kur tiek salīdzinātas dažādu valstu skolēnu zināšanas. Katru gadu organizācija izdod Ekonomikas apskatus, statistikas krājumus, kopumā vairāk nekā 250 publikāciju ik gadu. Aptverto tēmu loks ir visplašākais, sākot no nodokļu politikas reformām, ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes un korupcijas apkarošanas līdz pat ķīmiskajai drošībai.
ĀM Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības departamenta direktora vietnieks Andris Sekacis Dienai stāsta, ka pievienošanās sarunas notiks pa nozarēm un tās ir atvērtas 21 OECD komitejā, kurā darbosies mūsu ministriju pārstāvji, aptverot visu valsts pārvaldi. Šo sarunu mērķis ir pārliecināties par nozaru likumdošanas atbilstību OECD standartiem un normatīvu piemērošanu. A. Sekacis gan atturējās prognozēt, kurās nozarēs būs visvairāk darāmā, lai sakārtotu likumdošanu, tomēr viņš nešaubās, ka Latvijai nebūs nepārvaramu problēmu pievienoties OECD.
Ž. Ozoliņa norāda, ka Latvijai ir trīs galvenie ieguvumi no pievienošanās OECD. «Tā kā galvenās valstu problēmas ir nevis nacionāli, bet globāli risināmas, tad ikviena valsts cenšas pievienoties visām starptautiskajām organziācijām. Iestāšanās tik prestižā organizācijā kā OECD ir Latvijas kvalitātes zīme, kas nozīmē, ka mēs esam uzticama un attīstīta valsts. Latvija iegūs plašu zināšanu un informācijas klāstu, jo OECD gadu desmitiem ir uzkrājusi pirmklasīgu ekspertīzes pieredzi.» Ž. Ozoliņa uzsvēra, ka vairākos OECD pētījumos ir iekļautas tikai dalībvalstis, līdz ar to Latvija līdz šim tajos nebija atrodama.
Latvijas pievienošanās sarunu OECD darba grupu vada Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, un tajā iekļauti nozaru ministriju, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Centrālās statistikas pārvaldes, Konkurences padomes un Privatizācijas aģentūras pārstāvji.
OECD aizsākumi meklējami 1948. gadā, kad tajā apvienojas tolaik ietekmīgākās Eiropas valstis, lai uzraudzītu Māršala plāna īstenošanu. Vēlāk šīm valstīm pievienojās ASV un Japāna, un 1961. gadu uzskata par organizācijas dibināšanas gadu. Šobrīd OECD apvieno 34 pasaules ietekmīgākās valstis, to skaitā 21 ES dalībvalsti. Vienīgās Austrumeiropas valstis, kuras vēl nav pievienojušās šai organizācijai, ir Latvija, Lietuva, Bulgārija un Rumānija.