Francijas tiesa atzina, ka Karloss vainojams četru sprādzienu organizēšanā, kuros dzīvību zaudēja 11 cilvēku un ievainojumus guva teju 150. Viņam piespriests prokuratūras prasītais maksimālais sods un liegts lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu agrāk nekā pēc 18 gadiem. Advokāte Izabella Kutāna-Peire, kas ir arī Karlosa sieva, nodēvēja spriedumu par skandalozu un solīja to pārsūdzēt.
Pats terorists tiesu uzrunāja piecu stundu garā monologā, kas noslēdzās ar vārdiem: «Lai dzīvo revolūcija!» Nolasījis sagatavoto runu, viņš uzsvēra: «Es esmu dzīvs arhīvs. Lielākā daļa tādu cilvēku kā es ir miruši.»
Prokuratūra uzsvēra, ka apsūdzētais ir noziedznieks, kura mērķis bijis «nogalināt maksimālu skaitu cilvēku ar minimālu risku», raksta AFP. Karloss savu vainu šajos uzbrukumos neatzīst.
Pirmajā uzbrukumā 1982. gada martā uzspridzināts vilciens Parīze-Tulūza, bojā gāja pieci cilvēki. Pēc mēneša Parīzē uzsprāga auto ievietota bumba, nogalināts viens cilvēks. Pārējie uzbrukumi notika 1983. gada Vecgada vakarā. Sprādziens ātrvilcienā Marseļa-Parīze atņēma dzīvību trim cilvēkiem, Marseļas Centrālajā dzelzceļa stacijā ievietotā bumba nogalināja divus cilvēkus. Tas nosaukts par Karlosa personīgo karu pret Franciju, lai panāktu divu savu līdzgaitnieku, arī nākamās sievas Magdalēnas Kropas, atbrīvošanu.
Terorists atzinis, ka organizējis vairāk nekā 100 uzbrukumu, kuros nogalināti ap diviem tūkstošiem cilvēku. Viņš darbojies politisku motīvu vadīts, aizstāvot marksistu revolūciju un palestīniešu neatkarību. Uzmanības lokā terorists nonāca 1975. gadā, kad viņa vadītie kaujinieki iebruka naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC konferencē Vīnē un sagrāba par ķīlniekiem vairāk nekā 60 cilvēku, to vidū 11 naftas ministrus.