Piemēram, pērn kāds kungs visu ekspedīcijas posmu mēroja skrienot! Interesanti cilvēki un sirsnība ir lielākās Mana jūra vērtības līdzās rūpēm par piekrastes vidi, Dabas Dienai atklāj kampaņas vadītāja Zane Ruģēna.
Kampaņai jau piecu gadu jubileja! Kas jauns šogad gaida tās dalībniekus?
Šogad esam izvirzījuši mazliet ambiciozu mērķi - lai Mana jūra nav tikai pārgājiens, bet cilvēki tiešām aktīvi piedalās piekrastes aizsardzībā. Šogad kampaņas sauklis ir «Nāc līdzi, iepazīsti, aizsargā!». Mēs fokusējamies uz vides aizsardzības tēmu un dabas daudzveidību. Sadarbojamies ar Dabas aizsardzības pārvaldi un esam izstrādājuši anketu, ko varēs aizpildīt katrs ekspedīcijas dalībnieks. Šie dati noderēs gan DAP, gan būs tāda kā testa versija, kā ikviens cilvēks var dot savu pienesumu un izprast dabas procesus, nevis tikai atnākt un vizuāli novērtēt, cik glīta ir pludmale.
Ko stāstīsiet par dabas daudzveidību?
Meklēsim retas sugas, specifiskus augus, centīsimies apzināt reto šķirņu augšanas vietas un mudināsim ekspedīcijas dalībniekus vajadzības gadījumā izmantot gan Dabas datu, gan Vides SOS aplikācijas. Citus gadus esam gājuši un redzējuši piekrastē notiekošo, fiksējot paši, bet tagad sadarbosimies arī ar citām iestādēm.
Kā jau parasti ik gadu, notiks piekrasti piesārņojošo atkritumu monitoringi Mana jūra vērtē, kur piedalās katrs gājējs brīvprātīgi. Monitoringi palīdz specifizēt un saprast, kādas būtu metodes, lai cīnītos ar piekrastē nonākošajiem atkritumiem.
Kā kampaņa svinēs savu jubileju?
Šogad par godu Manas jūras piecu gadu dzimšanas dienai būs vērienīgs pasākums Ovīšbākā. Būs arī speciāls ekspedīcijas posms, kad stāstīsim par kampaņas vēsturi. Mūziķis Jēkabs Nīmanis ir speciāli izveidojis koncertprogrammu Mana jūra kampaņai. Būs arī izstāde un zaļā nodarbība, kā arī joga jūras krastā.
Kāda ir ekspedīcijas ikdiena?
Ejot dalībniekiem nekas nav jānes, mantas vedam ar busiņu. Nakšņojam teltīs kempingos un dažādās atsaucīgās piekrastes mājās.
Katru dienu ir jānoiet viens posms no 10 līdz 25 kilometriem. Kur akmeņaināks, esam mājaslapā pabrīdinājuši, lai cilvēki zina, sagatavojas, novērtē savas spējas.
No pieteikumiem redzu, ka šogad nāks daudz cilvēku ar bērniem, tas priecē, un esam izstrādājuši pasākumus, kas varētu būt saprotami un interesanti mazajiem.
Mana jūra ir zaļa ekspedīcija ar zaļiem nodomiem, piemēram, mums ir bioloģiskā ēdināšana, mudinot izprast lauksaimniecības ietekmi uz jūru. Šķirosim atkritumus un centīsimies dzīvot maksimāli zaļi arī ceļā.
Lekciju un nodarbību klāsts būs bagātīgs. Ar DAP sadarbībā būs lekcija par invazīvajām sugām piekrastē, kādus draudus tās rada. Piemēram, cik kaitīga ir šķietami skaistā ziedošā mežrozīte. Rīkosim talku Pelēkajā kāpā un ravēsim invazīvās priedītes. Būs lekcijas par suitiem, līviem un citām kultūrvēsturiskām tēmām. Būs zaļā nodarbība bērniem, lai saprastu, kas jūrai vēderā - par tajā esošajiem mikroorganismiem un daudzas citas lekcijas un aktivitātes.
Izklausās interesanti. Bet kā strādāsiet ar galveno kampaņas tēmu - piekrasti piesārņojošajiem atkritumiem?
Kampaņa nenotiek tikai mēnesi, mēs, organizatori, veicam monitoringus piekrastē katru sezonu un visu gadu pētām jūru piesārņojošo atkritumu tēmu, bet vasara ir tas brīdis, kad piesaistām pārējos cilvēkus un sniedzam iespēju katram iedziļināties vairāk.
Mēs neejam meklēt netīrumus vai sliktos apsaimniekotājus, nav arī nekāda ārējā ienaidnieka, ko varētu vainot piegružošanā. Visi atkritumi, kas atrodas piekrastē, ir mūsu pašu katra personīgā slinkuma, neizdarības vai dzīvesveida sekas. Tāpēc gribam kopā strādāt, sadarboties ar sabiedrību, pašvaldībām, lai piekraste būtu iespējami tīrāka.
Dati par atkritumiem ir ļoti būtiski. Piemēram, runājot par plastmasu, kas veido lielāko daļu šo atkritumu piekrastē, - pat vismazākais tās gabaliņš ir drauds videi - gan kaijai, gan zivij un tātad arī potenciāli mums, cilvēkiem, šajā barības ķēdē, un tam tur nav jābūt! Gribam uzsvērt indivīda ietekmi un atbildību.
Vai pašvaldības un piekrastes iedzīvotāji ir atsaucīgi?
Ir tādi, kam liekas, ka viņi daudz dara, taču acīmredzot ar viņu centieniem nepietiek, bet viņi ir apvainojušies, ja mēs viņu apsaimniekotajās teritorijās atrodam atkritumus. Tomēr pārsvarā visi ir atsaucīgi. Pozitīva interese ir no lielo pilsētu - Ventspils, Liepājas, Jūrmalas - pašvaldībām, kas ir gatavas iesaistīties kampaņā, meklēt risinājumus, lai piekraste būtu tīrāka.
Monitoringi ir iespēja katrai pašvaldībai uzzināt, kas notiek atkritumu jomā viņu apsaimniekotajā piekrastē, ko viņi varbūt paši nevar noteikt. Ar Manas jūras datiem pašvaldības var izdarīt secinājumus un izveidot rīcības plānu, lai problēmas novērstu.
Kas tev pašai kampaņā šķiet saistošākais un vērtīgākais? Kā nekā esi tajā jau visus piecus gadus.
Galvenais ir cilvēki, kas nāk, tas, ko viņi iegūst un kā viņi izmainās. Tas, kā jūra pēc tam paliek viņos. Pārsvarā visos gājējos ir palikusi neizsakāma skaņa, kas viņos virmo. Cilvēki var pārdomāt dzīvi, apdomāt, ko un kā dara. Var satikt citus, iegūt kaut ko un dalīties. Un vides rūpes faktors ir visa fons.