Un nenoliedzami tas ir nostrādājis - plānota tiek gan vērienīga institūtu apvienošana, gan citas reformas. Tomēr pagaidām vēl nevar spriest par to, vai tas nesīs vēlamo rezultātu.
Papildu finansējums labāk novērtētajām zinātniskajām institūcijām un noteikts minimālais zinātniskā personāla skaits institūcijā, lai saņemtu bāzes finansējumu - šie ir mehānismi, ko ministrija izmanto, lai mudinātu institūtus celt zinātniskās darbības kvalitāti. Nevienu institūtu ministrija slēgt gan neplāno, tomēr tāpat vien bāzes finansējums piešķirts vairs netiks. Kā Dienai paskaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agita Kiopa, ar vājajām institūcijām līgumu par zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanu slēgs tikai apmaiņā pret rīcības plānu, kā uzlabot darbu. Reformām gan piešķirts arī finansējums no Eiropas Savienības struktūrfonda līdzekļiem deviņu miljonu eiro apmērā.
Vērienīgi apvieno
Vieni no pirmajiem, kas pēc izvērtējuma rezultātu uzzināšanas paziņoja par aktīvu rīcību, bija Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Izvērtējumā neviens no RTU zinātniskajiem institūtiem nesaņēma augstākos vērtējumus 4 un 5. Tomēr tā bijusi papildu motivācija veikt uzlabojumus, Dienai norādīja RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna. Pirmkārt, plānots uzlabot zinātnes pārvaldības sistēmu. Ja līdz šim pārvaldība notika pašu zinātnisko institūtu struktūrvienību līmenī, tad turpmāk tā tiks stiprināta fakultāšu līmenī. Līdz ar to arī finansējums tiks sadalīts efektīvāk, balstoties uz rezultātiem. Otrkārt, institucionālo reformu rezultātā RTU darbosies 14 zinātniskie institūti līdzšinējo 42 vietā. Tas nozīmē, ka daudzi institūti tiks apvienoti. Kā piemēru T. Juhna min Dzelzceļa institūtu un Autotransporta institūtu, kas pēc reorganizācijas būs Transporta institūts. Līdz ar to tam būs viena vadība un būs iespējams efektīvāk plānot darbu. T. Juhna gan nenoliedz, ka institūtu apvienošanās rezultātā daļa personāla var zaudēt darbu. Tomēr tie, kas turpmāk nenodarbosies ar zinātni, varēs turpināt pasniedzēja darbu, kā arī tiks radīti «sociālie spilveni». Tāpat vairāki uzlabojumi tiks veikti infrastruktūras izmantošanā un uzskaites sistēmā.
Otrs virziens, kurā iet RTU, ir efektīvāka resursu izmantošana un labāka inženierzinātņu pozicionēšana. Līdz ar to kopā ar citām 11 zinātniskajām institūcijām tiks veidots klasteris. Šobrīd parakstīts jau ir sadarbības memorands.
RTU gan nav vienīgie, kuri strādā šajā virzienā. Piemēram, Latvijas Universitāte iecerējusi veikt zinātnisko institūciju konsolidāciju, izveidojot piecus zinātņu centrus. Sadarboties gatavi ir arī Latvijas Valsts augļkopības institūts un Pūres Dārzkopības pētījumu centrs, kā arī daudzi citi.
Var atteikties no statusa
Par savu nākotni šobrīd skaidrības gan nav Nacionālā botāniskā dārza (NBD) zinātniskajam institūtam, un tiek pat apsvērts variants atteikties no VZI statusa pavisam. Tā direktors Andrejs Svilāns Dienai norādīja, ka šobrīd kā ticamākais no attīstības virzieniem ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautībā esoša Nacionālā vides institūta dibināšana uz NBD un Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) bāzes. Tomēr, kā varētu notikt šo divu ģeogrāfiski attālinātu institūciju un teritoriju apvienošana, direktoram ir grūti iztēloties. Tāpat institūts negrib pazaudēt NBD vārdu un statusu, un tos uzdevumus, ar ko jānodarbojas botāniskajam dārzam, tomēr «izdancot pakaļ IZM kaprīzēm» ir grūti, uzskata A. Svilāns. Līdz ar to, ja netiks atrasts pieņemams risinājums, kā galējais solis tiek apsvērta atteikšanās no VZI statusa un kļūšana par VARAM pakļautībā esošu valsts iestādi. A. Svilāns nebeidz pārmest arī IZM, norādot, ka ministrijas politika visu laiku tik un tā ir bijusi vērsta uz finansējuma apcirpšanu: «IZM šobrīd vicina augstās zinātnes karogu, ignorējot faktu, ka bez tās zinātniskajām institūcijām ir daudz nacionāli nozīmīgu uzdevumu, kuri reti kad vainagosies ar pasaules līmeņa publikācijām. NBD prioritārais uzdevums ir nacionālo vērtību saglabāšana. Tas prasa lielus līdzekļus, un pašu šo vērtību saglabāšana ir mūsu darba rezultāts.»
Tikmēr par iespēju abiem zinātniskajiem institūtiem apvienoties LGEI direktore Anda Ikauniece Dienai izsakās samērā pozitīvi: «Risinājums nav ne vienkāršs, ne arī pārāk loģisks, taču bija skaidrs, ka turpmākajā zinātnes politikā no IZM puses būs viens dievs - starptautiskā zinātnes izvērtējuma rezultāts. LHEI šis rezultāts bija 2, kas nozīmēja vai nu reorganizāciju, vai pievienošanos citai institūcijai.» Viņa gan piebilst, ka loģiskāka būtu institūciju attīstība katram savā lauciņā, taču konkrētajā situācijā ir jāmeklē kompromiss.
Vērtē neviennozīmīgi
Lai koordinētu reformas izstrādes aktivitātes, ministrija piesaistīja zinātnes politikas doktora kandidātu Kasparu Bērziņu, kurš tagad Dienai atzīst, ka Latvijas zinātne izskatās sasparojusies un ir gatava būtiski uzlabot savu sniegumu. Idejas, kuras izskanējušas no institūtu puses, viņš uzskata par labām un reālistiskām. Tāpat arī izveidotais motivācijas mehānisms ilgtermiņā nesīšot rezultātus.
Tikmēr Latvijas Zinātņu akadēmijas vadītājs Ojārs Spārītis nav pārliecināts, ka strukturālās reformas nesīs rezultātu. Pēc viņa domām, tiem institūtiem, kuri tika novērtēti ar visaugstākajām atzīmēm, ir ļoti optimāls kolektīva lielums un speciālistu proporcija, tāpēc tie, iespējams, nemaz tik ļoti nevēlas ar kādu vāju institūtu tikt apvienoti. Savukārt mazajiem institūtiem šis process var būt izdevīgs, jo, palielinoties līdzstrādnieku skaitam, var tikt pastiprināta arī kapacitāte un jauda. Tomēr pēc būtības institūtu mehāniska apvienošana nekad nevar būt optimāls veids, kā iegūt labāku rezultātu. «Lai process notiktu sekmīgi, ir vajadzīga analīze un konkrētas prognozes nozaru griezumā, lai netiktu kopā bīdīti divi vai vairāki savstarpēji maz saderīgi institūti. Lai veidotos sinerģija saliedēto institūtu starpā, ir vajadzīga uz analīzes pamata veikta modelēšana, un tādu IZM nav veikusi. Šīs ir tikai ierēdņu spēles uz papīra pie rakstāmgalda bez iedziļināšanās situācijā un bez izpratnes par rezultāta ekonomiskajiem un zinātniskajiem rezultātiem,» Dienai sacīja O. Spārītis.