Tomēr Miķelsones kundze uzskata - ja viņa tiesā uzvarēs, tā būs īsta revolūcija strīdā iesaistīto pušu turpmākajās attiecībās. Lieta, par ko cīnās dobelniece, aktuāla ne vienam vien daudzdzīvokļu nama iemītniekam visā Latvijā. Sākumā viņai Dobelē bijuši arī domubiedri, bet, saskaroties ar namu apsaimniekotāja dzelžaino argumentu - jums nav izvēles, jāmaksā -, daudziem nolaidušās rokas.
Negrib maksāt par parādniekiem un avārijām
Viens no būtiskākajiem dzīvokļa īpašnieces un apsaimniekotāja konflikta iemesliem ir tas, ka Lorita Miķelsone, būdama pieredzējusi ekonomiste, uzskata: dzīvokļa rēķinā sistemātiski tiek iekļauti maksājumi par pakalpojumiem, kurus viņa nesaņem. Dobelniece šos, viņasprāt, nepamatotos maksājumus jau kopš 2008. gada nemaksā, godprātīgi apmaksājot pārējās rēķina pozīcijas. Savukārt apsaimniekotājs SIA Namnieks neveiktos Loritas maksājumus uzskata par parādu un, summai augot, vērsies tiesā ar lūgumu dzīvokļa īpašniecei likt maksāt jau ar tiesas lēmumu. Strīdīgā summa patlaban pārsniegusi 700 latu. Viens no, pēc Loritas domām, nepamatotajiem maksājumiem ir saistīts ar ūdens zudumu. «Visu ūdens daudzumu, par ko man liek maksāt, es neesmu saņēmusi, jo apsaimniekotājs pierēķina manam patērētajam ūdens daudzumam mājas ūdens zudumus. Vienmēr esmu nodevusi aukstā ūdens skaitītāja rādījumus. Nav pamatoti prasīt, lai es maksāju par ūdeni, kas aizplūdis avārijās, un nedrīkst likt man maksāt par ūdeni, ko patērējuši cilvēki, kuri skaitītāja rādījumus neiesniedz vai arī norāda kļūdainus skaitītāju rādījumus. Turklāt ūdens zudumu apmaksa tiek noteikta proporcionāli patērētājam ūdenim, kas arī nav loģiski,» savu situācijas redzējumu izklāsta Lorita.
Diskutablie noteikumi
SIA Namnieks pārstāve juriste Aiva Sproģe uzskata, ka apsaimniekotājs rīkojies atbilstoši Latvijas likumdošanai un Loritai Miķelsonei nosūtītajos rēķinos iekļautās summas par ūdens zudumu ir pamatotas atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem nr. 1013 «Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu». Aiva Sproģe norāda, ka MK noteikumi nr. 1013 tiek piemēroti, jo Zaļās ielas 44 iedzīvotāji kopsapulcē nav lēmuši, ka jautājumu par ūdens zudumu vēlētos risināt citādi, lai gan juridiski tāda iespēja pastāv.
Arī Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders skaidro, ka pienākumu norēķināties ne vien par dzīvoklī saņemto ūdeni, bet arī par ūdens zudumiem uzliek jau minētie MK noteikumi. «Ūdens starpības segšanas pamatojums ir fakts, ka ūdens tiek piegādāts visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem kopumā. Skaitītāji ir līdzeklis, lai noteiktu katra īpašnieka patērēto daļu no piegādātā ūdens daudzuma, bet gadījumos, kad starp mājas kopējā skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos noteikto ūdens patēriņu izveidojusies atšķirība, tā ir jāsedz visiem dzīvokļu īpašniekiem pēc noteikumos minētās proporcijas,» izklāsta Mārtiņš Auders.
To, ka ūdens zudumu apmaksas noteikšanā jāņem vērā MK noteikumi nr. 1013, uzsver arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane. Pieļaujams, noteikumi izstrādāti, domājot par ekstrēmām avārijas situācijām, kuru dēļ rodas ūdens zudumi. Bet Lorita Miķelsone uzskata, ka šis normatīvais dokuments ļauj neapzinīgiem cilvēkiem savus maksājumus par patērēto ūdeni uzvelt godīgo kaimiņu, šajā gadījumā arī viņas, makam.
Bez karstā ūdens, bet parādā
Vēl viens strīdīgs jautājums starp Loritu Miķelsoni un SIA Namnieks ir saistīts ar karstā ūdens cirkulācijas apmaksu. Dobeles iedzīvotāja uzskata, ka viņai arī šajā gadījumā liek maksāt par nesaņemtu pakalpojumu. «Centralizēta karstā ūdens piegāde manā dzīvoklī ir atvienota jau kopš 1998. gada, jo tajā periodā dzīvoklī karstais ūdens parādījās tikai vēlu naktī. Man tobrīd bija mazs bērns un karsto ūdeni vajadzēja regulāri, katru dienu, tāpēc atteicos no centralizētas karstā ūdens piegādes un dzīvoklī ievietoju ūdens boileru. Manā dzīvoklī vairs nav pat dvieļu žāvētāja! Bet apsaimniekotājs tikai iekļauj un iekļauj manā mēneša rēķinā maksu par karstā ūdens cirkulāciju, un neapmaksātā summa aug,» emocionāli stāsta Lorita.
Aiva Sproģe, skaidrojot apsaimniekotāja SIA Namnieks nostāju, norāda, ka rēķinā iekļautā karstā ūdens cirkulācija ir saistīta ar centralizēto apkuri, kas Loritas Miķelsonas dzīvoklī tiek nodrošināta.
Pagaidām spriedums lietā nav pieņemts, jo, pēc Dobeles rajona tiesas tiesneses Renātes Krasovskas domām, skaidrību jautājumā par karstā ūdens cirkulāciju var ienest vien detalizēta mājas tehniskās dokumentācijas izpēte un tehnisko nianšu pārzinātāja eksperta skaidrojums. Nākamā tiesas sēde plānota 2012. gada februārī.