Pret ēnu ekonomiku
Jaunais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts stāsta, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmju atcelšana atlikta uz nenoteiktu laiku: «Domājot par darbaspēka nodokļu samazināšanu, pievienotās vērtības nodokļa likmes noteikti nav tas pirmais, kas tiek apsvērts. Šobrīd koalīcija ir vienojusies šī jautājuma skatīšanu nedaudz atlikt.» Viņš atzīst, ka Zatlera Reformu partijas (ZRP) programmā šis punkts bija, bet sarunās ar finanšu ministru Andri Vilku esot vienošanās drīzumā šo jautājumu necilāt. «Sabiedrībai vispirms ir jāgūst pārliecība par to, kādi varētu būt kompensējošie mehānismi mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.»
Primārais uzsvars, pēc D. Pavļuta teiktā, tiks likts uz ēnu ekonomikas apkarošanu un labāku nodokļu iekasēšanu. Tam vēlāk būtu jākompensē divas trešdaļas potenciālā nodokļu samazinājuma, kas rastos, par deviņiem procentpunktiem samazinot darbaspēka nodokļus, kāda apņēmība pausta deklarācijā. Atlikušo trešdaļu plānots iegūt, palielinot patēriņa nodokļus un arī nekustamā īpašuma nodokli. Komentējot solīto ēnu ekonomikas apkarošanu, D. Pavļuts norādīja, ka efektīvākais rīks ir samērīga, sabalansēta, labi administrēta nodokļu sistēma: «Tas ir pats labākais, un nekas labāks nav izgudrots.»
Viens no valdības deklarācijas punktiem pauž nostāju, ka tiks izvērtēta pilna vai daļēja valstij piederošu uzņēmumu privatizācija. «Valstij un pašvaldībām dažādos uzņēmumos pieder ļoti daudz aktīvu. Daudzos gadījumos šīs daļas ir ļoti nelielas, un iespēja ietekmēt uzņēmuma darbību ir minimāla vai pat nekāda,» norāda ministrs. Tieši šo uzņēmumu nodošana privatizācijai tiks apspriesta vispirms. Tajā pašā laikā «svētās govis» palikšot, ko pilnīgi noteikti nedrīkstot aiztikt. «Tie ir stratēģiskie aktīvi, piemēram Latvijas Valsts meži, Latvenergo ar HES kaskādi, lidosta Rīga,» pauda D. Pavļuts.
Izskan brīdinājumi
Viedokli, ka, neraugoties uz deklarācijas optimistisko garu, jaunajai valdībai nāksies rēķināties ar ekonomikas izaugsmes samazināšanos, pauž SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: «Nebūs tās pacēluma sajūtas. Mūsu prognoze 2012. gada IK pieaugumam ir 3%, un tas ir jāņem vērā, domājot par izmaiņām nodokļu politikā. (..) Jāņem vērā, ka visu ēnu ekonomiku tāpat nav iespējams aplikt ar nodokļiem.»
Jautāts par to, cik reāla Latvijas ekonomikai ir iespēja kompensēt darba spēka nodokļa samazināšanas radīto iztrūkumu, ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs savukārt spriež, ka, ņemot vērā divu gadu izaugsmes prognozi, tas varētu būt reāli, jo nodokļu ieņēmumus kompensēs ne tikai ēnu ekonomikas apkarošana, bet arī ekonomiskā izaugsme kā tāda. Tiesa, viņš arī norāda, ka ēnu ekonomika ir ļoti plašs jēdziens un, globālā mērogā paraugoties, Latvijas ēnu ekonomikas apjoms esot visnotaļ pieņemams. «Nodokļu nemaksāšanas lielākais izraisītājs ir pārāk augstie algu nodokļi, tos visizdevīgāk un visvieglāk ir nemaksāt. Vislielākie panākumi ēnu ekonomikas samazināšanā būs, ja valdība samazinās viegli nemaksājamos nodokļus un uzliks lielāku nastu tiem nodokļiem, no kuriem ir grūti izvairīties,» secina J. Ošlejs.
DnB Nord bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uz lūgumu komentēt, kas viņam visspilgtāk palicis atmiņā no valdības deklarācijas, atbildēja, ka viņš to esot izlasījis un uzreiz visu aizmirsis: «Ja tur būtu kaut kas slikts, es to atcerētos. Manuprāt, viss izklausījās saprātīgi,» piebilstot, ka, ja deklarācijā būtu aplamības, V. Dombrovskis, visticamāk, to nebūtu parakstījis.