Pēc tam kad 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzrunā Kremlī paziņoja, ka Maskava ir atsaukusies uz Krimas separātistu valdības lūgumu iekļaut Ukrainai piederošo pussalu Krievijas teritorijā, valsts lielākajās pilsētās notika Krimas atbalsta mītiņi.
Opozīcijas partijas Pilsoniskā platforma politiķis Aleksandrs Šurševs 17. martā internetā publicēja vēstuli, kuru ierēdņiem esot izsūtījusi Admiralitātes rajona administrācija. Tajā vietējo municipalitāšu vadītāji mudināti organizēt padoto piedalīšanos mītiņā.
Angliski iznākošā avīze The St. Petersburg Times raksta, ka vēstule, visticamāk, ir oficiāls dokuments, kurā redzams, ka sūtītāja ir Admiralitātes rajona administrācijas vadītāja vietniece Diāna Čapurina, bet uz tā nav viņas paraksta.
A. Šurševs laikrakstam stāsta, ka tamlīdzīgus dokumentus «augšas» tīši nosūta bez paraksta, lai sūtītājs vēlāk varētu noraidīt savu saistību ar to. Krievijā ir aizliegts cilvēkus piespiest piedalīties mītiņos, amatpersonām par to draud cietumsods līdz trim gadiem.
«Sen bija zināms, ka varasiestādes liek ierēdņiem un valsts uzņēmumu darbiniekiem piedalīties šādos pasākumos, bet es pirmo reizi saņemu šādu vēstuli,» stāsta politiķis.
Admiralitātes rajona administrācija piecas dienas pēc tam, kad A. Šurševs bija noplūdinājis vēstules kopiju, sociālajā tīklā Twitter paziņoja, ka tas esot «viltojums».
Radio Eho Moskvi Sanktpēterburgas redakcija jau pirms Krimas atbalsta mītiņa Sanktpēterburgā ziņoja par sociālajos tīklos lasāmām valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku sūdzībām, ka viņiem liek apmeklēt šo pasākumu. Kāda radioklausītāja, kas strādā poliklīnikā, pastāstīja, ka ir atteikusies piedalīties mītiņā, jo tas nav viņas darba pienākums. Priekšniecība par to piedraudējusi ar iespējamām sankcijām.
Kremlim kritiskais telekanāls Dožd apgalvo, ka vietējās augstskolas uz mītiņu, kurā piedalījušies aptuveni seši tūkstoši cilvēku, organizēti atgādājušas aptuveni tūkstoti studentu.