.. Latvijā ir vairāk nekā 130 atpūtas vietu, kur iespējams izjāt ar zirgu gan instruktora pavadībā, gan iznomājot (kas skan drusku dīvaini, ja runājam par dzīvu radību) dzīvnieku un inventāru pārgājieniem noteiktos maršrutos. Protams, izjādes alkstošajam jābūt pieredzējušam un jāprot ar dzīvnieku apieties, tātad pirms tam vajadzīga apmācība. «Sameklējiet informāciju par instruktoru, apgūstiet vismaz pamatlietas, ar zirgu ir tāpat kā ar auto - jūs taču nedosities izbraucienā pa ceļu, pirmoreiz dzīvē piesēdies pie stūres. Tāpat arī ar zirgu!» trenere Olga Šellere stāsta Dabas Dienai.
Olgas aizraušanās ar zirgiem sākusies 11 gadu vecumā Rēzeknē, iegūti jāšanas treneres un reitterapijas meistares sertifikāti, aiz muguras daudzas sacensības. Ikdienā Olga trenē sportistus, strādā ar cilvēkiem, kam ir kustību traucējumi, bet neatsaka apgūt pirmās iemaņas arī iesācējiem. Par pacietību un kompetenci liecina fakts, ka viņas gādībā trenējās Rihards Snikus, dzīvespriecīgais puisis, kurš uz zirga pārstāvēja Latviju paralimpiskajās spēlēs.
Tūlīt novembris pie durvīm, vakari tumši, dzeltenās lapas, kas drusku vēl uzturēja optimismu, drīz būs nobirušas, darba stundas tik garas, un no visām pusēm uzmācas eksistenciālas skumjas... Kaut kādas asociācijas tajā visā ir ar XIX gadsimta krievu literatūru, un ļoti skaidri iztēlojos rudens miglā ātra zirga mugurā aizauļojam nelaimīgos romantiskos varoņus. Tādas aktivitātes labi derētu arī mūsdienu vietējam biroju darbiniekam, kas visu dienu pavada telpās un sēžot pie datora. Veselībai par labu nāk saskarsme ar dzīvnieku, svaigs gaiss, fiziskais aspekts. «Jūti savu ķermeni, zirga ķermeni, bet kustības atbilst cilvēka kustību dimensijai. Vienlaikus notiek koncentrēšanās, darbojas arī prāts, jo jādomā, kā zirgu vadīt. Tiek nodarbinātas visas muskuļu grupas, jo visu laiku jātur līdzsvars. Sporta klubi ir pilni, jo cilvēkiem gribas izkustēties, taču izjādē ar zirgu esat svaigā gaisā, vienlaikus gūstot fizisku tonusu,» stāsta Olga. Ne velti izjāžu jeb reitterapiju izmanto, lai ārstētu cilvēkus ar kustību un attīstības traucējumiem. Par auļošanu gan vismaz sākumā jāaizmirst. Relaksācijai un pašsajūtas uzlabošanai trenere iesaka izjādes reizi, divas nedēļā pa stundai. Ja gribas trenēties nopietnāk un pievērsties jāšanas sportam, vajadzēs četras, piecas nodarbības. Arī pieaugušajiem nav par vēlu - daudz sacensību notiek tieši amatieru konkurencē iejādē un konkūrā (lēkšana pāri šķēršļiem). «Sacensības Latvijā notiek bieži - gan starp jātnieku klubiem, gan starptautiskas sacensības. Gandrīz katrās brīvdienās kaut kas notiek, starp citu, starptautiskā līmenī Latvijas jātnieki tiek uzskatīti par ļoti kvalificētiem. Vairākiem sportistiem sponsori ir ārzemju uzņēmumi. Zirga uzturēšana, apkopšana, barošana ir dārgs prieks, arī jāšanas inventāra cenas ir augstas,» stāsta Olga.
Latvijā aktīvi darbojas Šķirnes zirgu audzētāju asociācija, Latvijas Zirgaudzētāju biedrība un zirgaudzētāju saimniecības, bet sporta nozari uzrauga Latvijas Jātnieku federācija, kas atbild arī par treneru sertificēšanu. Sportisti trenējas ar vienu zirgu, tas parasti pieder klubam, jo katram zirgam ir savs raksturs un svarīgi, vai veidojas pozitīva komunikācija, saderība. Mēdzot būt, ka dzīvniekam kāds cilvēks var vienkārši nepatikt un tas viņu neklausa. Amatieri treniņos mācās izjādēs ar dažādiem zirgiem, taču, ja kāds ir sevišķi iepaticies, iespējams kļūt par tā patronu un ne tikai trenēties, bet arī palīdzēt ar zirga uzturēšanu - tad izjādēm zirgs būs pieejams tieši šim cilvēkam.
Kaut arī izjādes ir visai elitārs sporta un atpūtas veids, vienas nodarbības cena ir demokrātiska - vidēji 10 latu stundā.
Inventārs ir uz vietas, bet jānoskaidro, vai tiek piedāvāta ķivere. Olga uzskata, ka iesācējam, kaut arī līdzās ir instruktors, bez ķiveres neiztikt. Treniņi notiek jebkuros laika apstākļos, arī ziemā, parasti gan ne vairāk kā 15 grādu salā, jo cilvēkam salst pirksti un kājas.