Aleksejs Saramotins Velosportists
Es teiktu, ka šis man bija visgrūtāk nākušais tituls. Bija vairāki brīži, kad jutu - kājas vairs īsti netur, bet atpalicība ir jau trīs minūtes.
Stratēģija bija visu laiku turēties līdzi Gatim Smukulim un gaidīt iespēju?
Viņš ir labs individuālais braucējs, es arī neesmu slikts, bet mēs labi sapratām, ka arī aiz mums esošie turēs līdzi. Mums vajadzēja tikai mīties uz priekšu. Beigās viss labi sanāca.
Vai tas nebija negaidīti, ka jau pirmajā aplī viena grupa aizbrauca atrāvienā?
Nē, tas jau katru gadu ir tāds scenārijs. Bet priekšā šoreiz spēcīgi džeki aizbrauca, tāpēc arī ilgi nevarējām viņus panākt.
Jutāt, ka braucāt divatā pret divām komandām?
Protams! Tur jau arī nav slikti džeki, viņiem ir zināma pieredze, jo tās ir kontinentālās komandas, kas piedalās starptautiskās gonkās. Viņi jau arī nav švaki, tāpēc bija grūti cīnīties.
Kad atpalicība no līdera bija vislielākā, vai biji pārliecināts, ka panāksi viņus?
Nē. Vienkārši cīnījos pēc iespējas ilgāk un labāk. Godīgi sakot, par uzvaru šodien vispār nebiju pārliecināts.
Laikapstākļi arī dzīvi nepadarīja vieglāku?
Nebija ne kalnu, ne vēja, tāpēc nevarējām aizmukt prom. Labi, Alpha Baltic bišķiņ palīdzēja, piebremzējot konkurentus, bet pārsvarā jau mēs divatā strādājām. Beigās jau biju iztukšots. Paveicās, un finišā biju ātrāks.
Pēdējos kilometros neviens nemēģināja aizmukt?
Pēdējos trīs gandrīz visi kaut ko mēģināja. Es vienkārši braucu līdzi, cik varēju. Īstenībā mani spēki arī jau bija limitēti, tomēr izdevās izraut uzvaru. Laikam jau visi bija noguruši.
Cik svarīgi tev ir šeit uzvarēt?
Tas ir vairāk savam priekam. Komandai tas nav svarīgi. Respekta jautājums. Ir patīkami uzvarēt tik netaisnīgā cīņā, kad visu dienu divatā strādā pret visiem pārējiem.