Apvaino rasismā
Jūlija beigās Francijas valdība izdeva rīkojumu, ka policijai triju mēnešu laikā jālikvidē ap 300 nelikumīgu nometņu, kurās pārsvarā dzīvo čigāni. Tas tika nolemts pēc tam, kad atsevišķos valsts reģionos notika čigānu sadursmes ar likumsargiem. N. Sarkozī paziņoja, ka nometnēs plaukst un zeļ cilvēku tirdzniecība un prostitūcija. Valdība arī nolēma deportēt aptuveni tūkstoti čigānu, pārsvarā no Rumānijas un Bulgārijas, kuri Francijā uzturas nelegāli.
Šovasar Francijas valdība arī sāka izstrādāt likumu, kas paredz atņemt valsts pilsonību tiem imigrantiem, kuri izdarīs nopietnu noziegumu, piemēram, nogalinās policistu. Abu pretrunīgo lēmumu kritiķi, kuri organizē protestus šo sestdien, pat izteikušies, ka Francijā vērojama rasisma atdzimšana.
Arī Eiropas Komisija kritizējusi Francijas lēmumu deportēt čigānus, jo sevišķi nosodot to, ka varas iestādes pārāk pavirši izskatot katru atsevišķo gadījumu, pavirši interpretējot Eiropas Savienības (ES) imigrācijas un brīvas pārvietošanās noteikumus.
Arī atsevišķi Francijas valdības ministri publiski kritizējuši pretrunīgos lēmumus. Piemēram, kreisi noskaņotais ārlietu ministrs Bernārs Kušnērs šonedēļ paziņoja, ka viņu šokē varasiestāžu vēršanās pret iebraucējiem. Čigānu deportāciju dēļ viņš pat esot apsvēris lēmumu atkāpties. Savukārt alžīriešu izcelsmes pilsētu lietu ministre Fadela Amara paziņojusi, ka nekad nepiekritīs atbalstīt likumu, kas ārzemēs dzimušos Francijas pilsoņus par noziegumu izdarīšanu tiesātu atšķirīgi. Viņa arī noteikti iestājas pret čigānu izraidīšanu.
Saviem kolēģiem nepiekrīt iekšlietu ministrs Briss Ortefē un imigrācijas ministrs Ēriks Besons, kuri uzsver, ka čigānu deportācija norit saskaņā ar ES likumiem un šo soli aptaujās atbalsta arī vairākums Francijas iedzīvotāju.
Valdība nepiekāpsies
Jauns pārbaudījums N. Sarkozī valdību sagaida nākamnedēļ, jo 7. septembrī paredzēts plaša mēroga streiks pret pensiju reformu, kuras likumprojekts tuvākajās dienās tiks iesniegts parlamentā. Arodbiedrības brīdinājušas, ka streika laikā nestrādās skolas, nekursēs sabiedriskais transports un būs ierobežoti telekomunikāciju sakari.
Lai samazinātu valsts lielo budžeta deficītu, Francijas valdība paredzējusi minimālo pensionēšanās vecumu palielināt no 60 līdz 62 gadiem. Turpmāk, lai saņemtu pilnu pensiju, būs jānostrādā 41,5 gadi pašreizējo 40,5 vietā. Cilvēki, kas nebūs pensiju fondā maksājuši šo gadu skaitu, saņems pilnu pensiju tikai no 67 gadu vecuma.
Valdība atzinusi, ka streiks sagādās lielas problēmas, tomēr pensionēšanās vecuma jautājumā nav gatava piekāpties.