«Tā ir jauka vakarēšana, sevišķi rudenī, kad laiks ārā vairs nav tik labs. Dziedam, dzeram tēju, runājamies. Dziedāšana sasilda,» par cikla Dziesmu klade sarīkojumiem Rakstniecības un mūzikas muzejā saka viena no to vadītājiem etnomuzikoloģe Lauma Bērza. Viņa kopā ar kolēģi etnomuzikologu Oskaru Patjanko šajos pasākumos sanākušajiem dziedāt gribētājiem vijoles un ermoņiku pavadījumā māca tautasdziesmas, ziņģes un jaunāka laika dziesmas par dažādām tēmām.
Arī šodien plkst. 17.30 notiek kārtējā Dziesmu klade - šoreiz veltīta ražai un rudenim. «Būs tādas senākas dziesmas, kas saistās ar ražu, ražas ceļu, Jumi. Arī par to, kas ar ražu pēc novākšanas notiek, - par tirgu, par naudu. Mācīsimies arī talkas dziesmu no Latgales, ko agrāk dziedāja uz lauka,» stāsta L. Bērza. Tikšot apgūta arī rotaļa par tirgus galveno personāžu - žīdu. Uz sarīkojumu aicināts ikviens dziedāt gribētājs - neatkarīgi no prasmes noturēt melodiju, iepriekšējo Dziesmu klažu apmeklējuma vai tradīciju pārzināšanas. Līdzi droši var ņemt savu dziesmu kladi, lai pierakstītu dziedātās dziesmas, bet to teksti vēlāk tiek publicēti arī muzeja mājaslapā http://rmm.lv.
Dziesmu klade katra mēneša otrajā ceturtdienā muzejā notiek kopš 2011. gada oktobra, un apgūto un dziedāto dziesmu tēmas bijušas visdažādākās: par kustoņiem, par mīlestību, par ķekatām utt. Kā stāsta muzeja Komunikāciju nodaļas speciāliste darbā ar apmeklētājiem Kristīne Ādmine, uz šiem sarīkojumiem nāk gan jaunieši, gan seniori, un ir gan regulāri apmeklētāji, gan tādi, kurus ieinteresējusi kāda konkrēta tēma. Piemēram, daudz apmeklētāju bijis uz Līgo svētku laiku. «Cilvēki, kas nāk, pārsvarā nav dikti braši un vareni dziedātāji - tādi vidēji, bet nav arī īpaši kautrīgi,» novērojusi L. Bērza.
Dziesmu klades iesākumā šos sarīkojumus vadīja Zane Šmite un Ilmārs Mežs, vēlāk Inese Mičule, bet arī abi tagadējie vadītāji ieskaitāmi starp labākajiem savā jomā. «Lauma šobrīd ir viena no etnomūzikas uzlecošajām zvaigznēm. Viņa sadarbojas ar dūdu un bungu grupu Auļi un šobrīd gatavojas lieluzvedumam Zīmogs sarkanā vaskā. Savukārt Oskars Patjanko ir ne tikai lietpratējs etnomuzikoloģijā kā tādā, bet viens no galvenajiem Latvijas ermoņiku pētniecībā un vada vairākus ar folkloru saistītus projektus,» Dziesmu klades vadītājus raksturo K. Ādmine.
Šodienas pasākums gan ir viena no pēdējām iespējām izbaudīt Dziesmu klades mājīgo atmosfēru pirms ilgāka pārtraukuma. Sarīkojumi notiks arī vēl novembrī un decembrī, bet tad cikls noslēgsies, jo muzejs uz remonta laiku savas telpas Pils laukumā 2 pametīs.