«Tas būtu normāli, cilvēciski un demokrātiski,» par reģionālā statusa piešķiršanu krievu valodai saka Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs (SC). Viņš norāda, ka tādējādi tiktu legalizēts process, kurš šobrīd faktiski jau notiek, tomēr par kuru pašvaldības tiekot sodītas. Viņš sūkstās, ka, nepieņemot iesniegumus krievu valodā, pašvaldības saņemot iedzīvotāju kritiku par bezdarbību.
Savukārt Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (ZRP) reģionālās valodas statusa piešķiršanu salīdzina ar represijām pret latviski runājošajiem valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem, no kuriem pēkšņi tiktu prasītas krievu valodas zināšanas. Tā vietā viņa piedāvā konkrētajās pašvaldībās algot «birokrātijas asistentu», kurš vajadzības gadījumā krievvalodīgo iedzīvotāju iesniegumus varētu pārtulkot latviešu valodā. Arī aģentūras BNS visu Saeimas frakciju aptaujātie deputāti pret SC ierosinājumu izturas noraidoši.
Valsts valodas centra pārstāvis Antons Kursītis reģionālā statusa piešķiršanu krievu valodai salīdzina ar maisa gala atvēršanu. «Tas ir tas pats, kas valsts valodas statuss, tikai viena reģiona ietvaros,» viņš paskaidro būtību. Tomēr viens reģions atbilstoši pērn SC rosinātajiem grozījumiem Valsts valodas likumā nozīmētu teju visu valsts teritoriju. Proti, pirms referenduma rosinātie grozījumi, kuri atbalstu neguva, paredzēja paplašināt krievu valodas lietošanu saziņā ar valsts un pašvaldības institūcijām Latvijas pilsētās un novados, kur vismaz 20% iedzīvotāju ir nacionālo mazākumtautību pārstāvji. Ņemot vērā iedzīvotāju sastāvu, realitātē krievu valoda kļūtu par legālu saziņas līdzekli gandrīz visā Latvijā.
Pēc rosināto grozījumu izgāšanās jauni soļi no SC nav nākuši. «Tagad tauta ir izteikusi savu viedokli. Viņš ir dažāds, bet nepārprotams, vai ne? Nākamais solis ir no varas puses. Es būšu pieklājīgs un došu viņiem pāris nedēļas laika,» Dienai pauž SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs (SC).
Jaunievēlētais Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks norāda, ka no Eiropas institūciju puses nemēdz nākt strikti ieteikumi par valodu statusiem, tomēr vienlaikus viņš rekomendē pievērst uzmanību EP Ministru komitejas ieteikumiem par nacionālo minoritāšu konvencijas ievērošanu Latvijā. «Tur bija aicinājums padomāt par to, vai tiešām Latvijā visas pārējās valodas bez latviešu ir svešvalodas,» viņš teic. Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Z. Kalniņa-Lukaševica ir strikta šajā jautājumā - valsts valodas ir suverēna lieta.