Deviņi mēneši bija arī pārāk īss laiks, lai Amerikā būtu paspējuši nogaršot visu. Mēs nepaspējām aiziet ne uz vienu soul ēstuvi, kur var dabūt afrikāņu ēdienus. Dienvidu štatiem raksturīgā keidženas un kreolu virtuve palika neatķeksēta manā sarakstā. Jāatzīst, bārbekjū bija teritorija, kurā mēs kā pusveģetāra ģimene neiegājām. Hamburgerus pagaršojām, gan skatoties beisbolu Washington Nationals komandas stadionā, gan brīvdabas svētkos un ciemos. Skaidrs, ja tos gatavo no tīras un kvalitatīvas maltās gaļas un svaigas maizes, tas noteikti nav junk food. Taču uz mūsu grila visbiežāk cepās desiņas bērniem, dārzeņi garšvielu marinādē lielajiem un nobeigumā, kuru bērni gaidīja visvairāk, uz dziestošajām oglēm karsējās uz kociņiem uzdurti maršmelovi.
Īsi pirms prombraukšanas bija sākusies kukurūzas sezona. Braucot ārā no pilsētas, ceļmalās bija pilns ar zīmēm «pašu audzēta svaiga kukurūza». Man gan bija stipri jāsamiedz acis uz miglotājiem, kas izstiepušies pāri laukiem kā milzīgi posmaini kukaiņi, un jāapsola sev, ka pēc atgriešanās Latvijā ģenētiski modificētu pārtiku… nu, nekādi! Taču svaigi vārīta vai grilēta folijā ar sviesta piciņu un šķipsnu sāls kukurūza smaržoja tik saldi un garšoja debešķīgi.
Kas tev vislabāk garšoja Amerikā, prasu Jurģim. Skolas ēdnīcas corndog* un tie ēdieni, ko nesa Marta (mūsu kaimiņiene, kas iepazīstināja ar salvadoriešu virtuvi). Kārlis saka, ka viņam patika saldējums bumbiņās. Ar to viņš domā Dippin'dots - futūristisko saldējumu, kas saldēšanas procesā sasaldēts sīkās pērlītēs un ir viens no amerikāņu inovatīvo produktu piemēriem. Maija nosauc zivtiņas - tie ir Goldfish, ļoti populāri klasiski cepumiņi ar saldu un sāļu garšu, ko amerikāņi ēd kopš 60. gadiem.
Man noteikti pietrūks Amerikas ēdienu pasaules ērtību - ne tās, kas novesta līdz galējībai kā nomizoti, fasēti un atkauloti avokado lielveikalu plauktā, bet lielo iepakojumu, mērīšanas krūzēs un, protams, produktu daudzveidības visām pasaules virtuvēm.
Un kā ar tiem resnajiem cilvēkiem? Jā, mēs redzējām ļoti apjomīgus cilvēkus, visbiežāk veikalos vai parkos, bieži vien pārvietojamies ar elektriskajiem braucamajiem, bieži vien ēdot. Taču tikpat daudz šeit ir arī ļoti sportisku skrējēui, zvērinātu organiskās pārtikas piekritēju. Es pati svarā nepieņēmos, bērni ir labi pastiepušies garumā, bet saldumu ietekmi uz viņu zobiem lai novērtē zobārsts mājās.
Savu Ameriku mēs noteikti atklājām, taču to, kāds īsti būs tās nospiedums mūsu ēšanas paradumos un turpmākajā dzīvē, droši vien skaidrāk varēsim redzēt tikai tagad, kad esam atgriezušies.