38% aptaujāto studentu nav viedokļa par savu sagatavotību darba tirgum. Neziņa lielākoties pastāv bakalaura programmās studējošo vidū, ko var skaidrot ar reālas darba pieredzes vai iepriekšējas prakses trūkumu. Ievērojami nepārliecinātāki par savu gatavību darba tirgum gan jūtas arī studenti, kas jau izmantojuši prakses iespēju, proti, 43% aptaujāto, kas izgājuši praksi uzņēmumā pašu izvēlētajā nozarē, atzīst, ka nejūtas pietiekami zinoši un sagatavoti darba tirgum. Līdzīgās domās ir 26% aptaujāto studentu, kas praksē nav bijuši, kamēr 48% šīs grupas pārstāvju nespēj novērtēt savu atbilstību darba tirgum.
«Tieši prakses laikā jaunietis nereti pirmo reizi apjauš savu spēju robežas, prasmes un augstskolā iegūto zināšanu vērtību. Nereti studenta gaidas nesakrīt ar realitāti, kas var būt skaidrojams gan ar pārāk lielu pašvērtējumu, uzsākot darba gaitas, nesamērīgām vēlmēm attiecībā uz atalgojumu, gan dažkārt arī - nepareizi izvēlētu profesiju. Lielais praksi izgājušo studentu īpatsvars, kas nejūtas droši par savu zināšanu atbilstību darba tirgum, būtu jāuztver kā indikators plaisai starp mācīto augstskolās un zināšanām vai prasmēm, ko pieprasa darba tirgus,» uzskata Nordea bankas Personāla vadības departamenta vadītājs Zigmārs Valtmanis.
Kopumā prakses iespējas uzņēmumos ir izmantojuši 61% aptaujāto studentu, rāda aptauja. Kā galvenos prakses ieguvumus studējošie min iespēju apgūt praktiskas iemaņas (78%), iepazīt izvēlēto darbības jomu (69%) un nākotnē turpināt darbu savā prakses vietā (60%).