Mūsu sargeņģeļi
«Jūs esat mūsu sargeņģeļi, kas glabā pilsētu, bērnus, vēsturi, skaistāko, kas mums ir,» tik uzmundrinoši aptuveni 150 arī no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Krievijas sabraukušo senioru pirmajā Baltijas valstu senioru forumā Dzīvo ar prieku uzrunāja Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa. Forumu organizēja Rīgas aktīvo senioru alianse (RASA). Pasākums apliecināja, ka šis gads, kas Eiropā pasludināts par aktīvas novecošanas un paaudžu solidaritātes gadu, nebūs vienreizēja kampaņa. Tā iekustinājusi sabiedrību citādi - pretimnākošāk - raudzīties uz gados vecajiem. Kā forumā uzsvēra labklājības ministre Ilze Viņķele, tie ir tikai stereotipi, ka līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu cilvēks kļūst mazāk aktīvs, viņam mainās prioritātes. Gluži pretēji - daudzi pensijas vecumu sasniegušie pierādījuši, ka visa mūža garumā neatkarīgi no vecuma ir gatavi sadarbībai un spēj palīdzēt citiem, sniegt gudru padomu un ar savu piemēru iedvesmot sabiedrību. «Jūs apliecināt, ka būt aktīviem, priecīgiem, iesaistītiem patiesībā ir norma. Un spējat paveikt lietas, par kurām jaunie pat neiedomātos,» seniorus un foruma organizatorus slavēja ministre.
Ar mīlestību
Mēs nevaram paveikt lielas lietas šajā pasaulē, mēs varam izdarīt tikai mazas lietas ar lielu mīlestību - līdzdarboties sabiedriski ekonomiskajos procesos aicina RASA pārstāvji. Biedrības vadītāja Terēzija Mackare, taujāta par foruma rīkošanas ieceri, teic: gribējuši pierādīt, ka Rīgas seniori ir visaktīvākie. Dzinulis bijis arī pieredzes apmaiņa, ko seniori varētu izmantot, īstenojot dažādus sadarbības projektus tūrisma, mūžizglītības, veselības jomā. «Tā ir lieliska iespēja sadraudzēties, izkustēties no mājas, iegūt jaunus draugus,» uzsver Terēzija Mackare.
Forumā piedalījās arī aktieri Velta Straume, Anta Krūmiņa un Kaspars Pūce. «No pašiem daudz atkarīgs, kā RASA idejas realizēsies dzīvē,» uzskata Velta Straume. Viņa gan iebilst - nejūtoties kā seniore. «Es arī ne!» nosmej Kaspars Pūce, «jo vecumu var izjust tikai tie, kuriem nav ko darīt. Uz dīvāna, protams, paguļam, bet darba mums daudz. Un tad nav laika domāt par novecošanu.»
«Tikai man nepatīk, ka saka «sirmgalvis» un sabiedrību dala senioros un pārējos. Tikpat labi varētu norādīt uz plikgalvi vai sarkanmati,» protestē Velta Straume. «Vai uz resnīti,» piebilst Kaspars Pūce. «Ja kāds negrib nokļūt mūsu vecumā, tad stāvus jālec Daugavā, jo no cienījamiem gadiem neviens neizbēgs,» spriež aktieri.
Dzīve kā fabula
«Kā fabula dzīve tiek vērtēta - ne vien pēc garuma, bet arī pēc satura! Būsim jauni!» optimismu nezaudēt mudināja Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns. «Mēs varam novecot divās versijās - neveselīgajā un veselīgajā. Laba veselība vecumā ir garantija labam garastāvoklim. Tā atkarīga no līdzsvara, kāds veidojas starp resursiem - starp fiziskajiem resursiem, personību un ārējiem faktoriem.»
Profesors iesaka ikvienam senioram pārskatīt dzīvesstilu - ēšanas paradumus, kaitīgo ieradumu ietekmi, identificēt nelabvēlīgās lietas un trenēt individuālos resursus. «Pilnvērtīga dzīve ir atkarīga no katra paša. Senioriem vēlu meklēt, atrast un prasmīgi pielietot sevis harmonizēšanas avotus. Domājiet pozitīvi, jo pasaulē vienmēr būs slikti cilvēki un sliktas lietas. Lai gadiem ilgi nenāktos dzīvot disharmonijā, nepieciešams atskaldīt visu lieko,» mudina Jānis Zaļkalns. Vecam cilvēkam galvenais tomēr esot dzīvi pievienot gadiem, nevis otrādi, piebilst profesors.