Radikāls cenu kāpums pēdējā laikā vispār nav vērojams, drīzāk pretēji. Lai gan vidējais patēriņa cenu līmenis jūlijā, salīdzinot ar 2013. gada jūliju, palielinājies par 0,6%, tomēr, salīdzinot ar 2014. gada jūniju, jūlijā patēriņa cenas samazinājušās par 0,4%, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati.
«Deflāciju noteica visai aktīvā atlaižu piemērošana apģērbam un apaviem. Sezonalitātes ietekmē kritās arī pārtikas cenas. Tikmēr cenu kāpumu piedzīvoja ar mājokli saistīti pakalpojumi,» situāciju komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Zemā inflācija rada «izaicinājumus, kas slāpē eirozonas ekonomikas atgūšanos», un to pastiprinās arī tirdzniecības ierobežojumi starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju, domā D. Gašpuitis.
Ekonomists arī prognozē, ka «šogad, ņemot vērā elektroenerģijas tirgus liberalizēšanas atlikšanu, eirozonas atlabšanas gausumu un sankciju ietekmi, inflācija būs krietni zemāka par gada sākumā izteiktajām prognozēm».
Gada vidējās inflācijas rādītājs, iespējams, noslīdēs pat zem 1%, uzskata DNB bankas ekonomikas analītiķis Pēteris Strautiņš un skaidro: «Tas saistīts ar Krievijas ieviesto ES ražotās pārtikas embargo. Pieaugs vietējā ražojuma produktu piedāvājums Latvijā, tiks veicināta citu ES valstu ražojumu ienākšana mūsu tirgū, līdz ar to neizbēgams ir cenu kritums.»